misc - 2332
Foto: F64

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbu vājinājis tā vadītāja Jaroslava Streļčenoka vadības stils, savā ziņojumā par KNAB secinājusi "Sabiedrība par atklātību "Delna"". Organizācija aicina premjeru Māri Kučinski (ZZS) rīkoties un izmanot likumā noteiktas tiesības – pārbaudīt biroja priekšnieka pieņemto lēmumu tiesiskumu.

Ziņojumā "KNAB: iekšējās problēmas un ārējās uzraudzības trūkums" secināts, ka Strelčenokam ir nosliece neievērot vienlīdzīgu, taisnīgu un godīgu personāla atlasi, amatos ieceļot sev pietuvinātus cilvēkus. Tas sācies jau 2012. gada jūnijā, kad Strelčenoks par vietnieci vienpersoniski iecēla Ilzi Jurču, nerīkojot konkursu.

Uz to, ka Streļčenoks veido sev lojālu komandu norāda arī amatos salikto cilvēku pamatīgie parādi un priekšnieka atļaujas savienot amatus, secina "Delna". Ziņojumā skaidrots, ka priekšnieka vietnieks Jānis Roze, kurš līdzīgi kā Jurča amatā iecelts bez konkursa, paralēli strādājis par autoskolas braukšanas instruktoru, Juridiskās nodaļas vadītāja Ieva Otomere vadījusi svara samazināšanas nodarbības.

Otomere 2015. gadā deklarējusi 182 649 eiro parādsaistības. Streļčenoks pats 2015. gadā deklarēja 109 007 eiro parādu.

Ziņojumā arī secināts, ka drīz pēc Streļčenoka kļūšanas par priekšnieku KNAB komandas gars tika pakāpeniski iznīcināts."Tika strādāts uz administratīvo jautājumu prioritizēšanu un darbinieku demotivēšanu," secināts ziņojumā.

Ikdienas darbā Streļčenoks savu amatu izmantojis autokrātiski. Vienlaikus iekšējā spriedze birojā tiekot vairota ar disciplinārlietu palīdzību, proti, līdz 2016. gada aprīlim bija ierosinātas 22 disciplinārlietas, atzīmē pētnieki.

Tāpat "Delna" vērš uzmanību, ka aptaujas rāda: KNAB zaudējis sabiedrības uzticību. KNAB ārējā uzraudzība bijusi nepietiekama, tāpēc organizācija aicina Kučinski rīkoties.

KNAB likums nosaka Ministru prezidenta tiesības pārbaudīt priekšnieka pieņemto pārvaldes lēmumu tiesiskumu un atcelt prettiesiskus lēmumus, kā arī, konstatējot prettiesisku bezdarbību, dot rīkojumu pieņemt lēmumu.

"Ja ir signāli un pārbaudāma informācija par to, ka iestāde nestrādā atbilstoši saviem mērķiem un nes zaudējumus valsts budžetā, amatpersonai ir jārīkojas savas kompetences ietvaros," atgādināts organizācijas ziņojumā. "Pārējo amatpersonu klusēšana un neiesaistīšanās norāda, cik zema prioritāte valstī ir korupcijas apkarošana. Tas KNAB priekšnieku iedrošina, ka viņa rīcību atbalsta," atzīmē "Delna".

Jau ziņots, ka KNAB priekšnieka amata atlases komisija uz konkursa otro kārtu lēma nevirzīt nevienu no pretendentiem.

Līdz ar to konkurss uz KNAB priekšnieka amatu beidzās bez rezultāta.

Kopumā konkursā uz KNAB priekšnieka amatu tika saņemti desmit pieteikumi. Viens no kandidātiem bija pašreizējais biroja vadītājs Jaroslavs Streļčenoks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!