Kā papildināja Kataja, strīds bija par 2013. gada 29. aprīļa Anglijas tiesas rīkojuma atzīšanu un izpildi Latvijā. Tiesvedība trešdien AT bija izbeigta, jo izbeigta tiesāšanās pamata lietā Anglijā.
"Recoletos" pieteikums bija par šī rīkojuma pasludināšanu par izpildāmu Latvijas Republikā un par tā izpildes nodrošināšanu, piemērojot Civilprocesa likuma 138.pantā paredzētos prasības nodrošinājuma līdzekļus. Tie var būt gan mantas, gan naudas apķīlāšana, aizliegums veikt noteiktas darbības un citi.
Kā papildināja Kataja, 28.oktobrī "Recoletos" pārstāvis iesniedza tiesā rakstveida lūgumu izbeigt tiesvedību lietā, pamatojoties uz to, ka Anglijas Augstākās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesa 2015.gada 21.jūlijā atcēlusi tiesneša 2013.gada 29.aprīļa rīkojumu, līdz ar to pušu starpā nepastāv strīds par minētā rīkojuma izpildi Latvijā.
Tiesas sēdē arī Rūdolfa Meroni pārstāve Elīna Čakste-Rāzna atsauca iesniegto blakus sūdzību par Kurzemes apgabaltiesas 2013.gada 8.oktobra lēmumu. Uzklausot lietas dalībniekus, tiesa tiesvedību izbeidza.
Kā papildināja Kataja, uz tiesas sēdi šodien bija ieradies "Recoletos" pārstāvis šajā lietā advokāts Andris Tauriņš, prokurore Ingūna Šnepste, Čakste-Rāzna, savukārt Lemberga pārstāve advokāte Vineta Čukste-Jurjeva uz šīsdienas sēdi nebija ieradusies.
Kā liecina Eiropas tiesas mājas lapā pieejamais spriedums, kas pieņemts, skatot AT Civillietu departamenta lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu par pagaidu un aizsardzības pasākumu atzīšanu un izpildi Meroni prasībā pret "Recoletos", kā arī iepriekšminētajām fiziskajām personām, pēc tam, kad "Receletos" un citi bija uzsākuši tiesvedību pret Lembergu, Berķi, Skoku un Ševcovu, Anglijas un Velsas Augstā tiesa, kā arī Komerclietu tiesa 2013. gada 9. aprīlī izdeva rīkojumu par pagaidu un aizsardzības pasākumiem. Šis rīkojums minētajām personām netika paziņots.
Ar 2013. gada 29. aprīļa rīkojumu Anglijas tiesa šos pasākumus attiecībā uz minētajām personām atstāja spēkā, proti, tika atstāts spēkā Lembergam piederošā īpašuma arests. Viņam un pārējiem atbildētājiem tika aizliegts atsavināt savas akcijas Latvijā reģistrētajā AS "Ventbunkers", rīkoties ar tām vai samazināt to vērtību neatkarīgi no tā, vai akcijas šajā sabiedrībā tiem pieder tieši vai netieši, vai rīkoties ar peļņu vai ieņēmumiem no šo akciju pārdošanas, kā arī citu sabiedrību vai veidojumu akcijām, ar kuru starpniecību atbildētājiem ir piekļuve "Ventbunkera" akcijām.
Tika atzīmēts, ka Lembergam formāli šajā sabiedrībā ir tikai viena akcija. Apmēram 29% "Ventbunkers" kapitāla pieder "Yelverton Investments BV", kurā Lembergam ir "patiesā labuma guvēja" tiesības.
Pēc tam, 2013. gada 3. maijā, tika izdota apliecība, kurā norādīts, ka apstrīdētais rīkojums ir piemērojams Lembergam, Berķim, Skokam un Ševcovam. 2013. gada 28. jūnijā "Recoletos" vērsās Ventspils tiesā ar pieteikumu atzīt apstrīdēto rīkojumu par izpildāmu, kā arī nodrošināt šī rīkojuma izpildi ar pagaidu pasākumiem.
Šajā pašā dienā Ventspils tiesa šo pieteikumu apmierināja daļēji. Savukārt daļā par apstrīdētā rīkojuma izpildes nodrošinājumu šis pieteikums tika noraidīts.
Par šo Ventspils tiesas lēmumu Berķis, Skoks un Ševcovs, kā arī Šveicē praktizējošais advokāts Rūdolfs Meroni, kurš vienlaicīgi ir gan Lemberga pārstāvis un viņa arestētās mantas glabātājs, kas īsteno viņa akcionāra tiesības "Ventbunkers", gan arī "Yelverton" direktors, iesniedza blakus sūdzības Kurzemes apgabaltiesā. Lēmums daļā, ar kuru noraidīts pieteikums par apstrīdētā rīkojuma izpildes nodrošināšanu, nav pārsūdzēts.
Ar 2013. gada 8. oktobra lēmumu Kurzemes apgabaltiesa atcēla Ventspils tiesas lēmumu un "Recoletos" iesniegto pieteikumu izskatīja pēc būtības. Tā noteica, ka rīkojums par mantas arestu Latvijā ir izpildāms daļā pret Lembergu, aizliedzot Lembergam atsavināt jebkuras savas "Ventbunkers" akcijas, rīkoties ar tām vai samazināt to vērtību, kā arī aizliedzot Lembergam dot uzdevumu citām personām veikt iepriekš minētās darbības. Apelācijas instances tiesa precizēja, ka apstrīdētais rīkojums attiecas tikai uz Lembergu un šīs personas mantas arestu.
Par šo Kurzemes apgabaltiesas lēmumu Meroni iesniedza blakus sūdzību Augstākās tiesas Civillietu departamentā, pārsūdzot to daļā, ar kuru apstrīdēto rīkojumu ir nolemts izpildīt Latvijā pret Lembergu. Pārsūdzībā Meroni norāda, ka viņš ir "Yelverton", kas ir "Ventbunkers" akcionāre, direktors un ka viņš īsteno Lemberga akcionāra tiesības šajā sabiedrībā. Viņaprāt, apstrīdētais rīkojums liedzot īstenot balsstiesības, kas izriet no "Yelverton" piederošajām akcijām sabiedrībā "Ventbunkers".
AT Civillietu departaments norāda, ka šis rīkojums skar ne tikai Lembergu, bet arī trešās personas. Esot sarežģīti noskaidrot faktus par to, vai lietā neiesaistītajām personām ir nosūtīts zināšanai apstrīdētais rīkojums, kā arī ar prasību saistītie dokumenti, ja ne pieteicēji, ne atbildētājs nav iesnieguši šādus dokumentus.
Tādēļ esot jāpārbauda, vai ES tiesības, nosakot aizsardzības pasākumus strīdā, ļauj ierobežot personas, kura šajā strīdā nav iesaistīta kā lietas dalībniece, tiesības uz īpašumu, pat ja tomēr ir paredzēts, ka ikvienam, kuru ietekmē nolēmums par aizsardzības pasākumiem, ir tiesības jebkurā laikā vērsties attiecīgajā tiesā, lai lūgtu grozīt vai atcelt nolēmumu, un nolēmuma paziņošana ieinteresētajām personām ir nodota pieteicēju ziņā, bet dalībvalsts tiesai ir ierobežotas iespējas pārbaudīt faktus par šo nolēmuma paziņošanu.
Eiropas tiesas pirmā palāta nosprieda, ka ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, dalībvalsts tiesas rīkojuma – kas ticis pasludināts, neuzklausot trešo personu, kuras tiesības šis rīkojums varētu skart, – atzīšana un izpilde nav jāuzskata par acīmredzami pretrunā esošu tās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai, kurā tiek lūgta tā izpilde, un tiesībām uz lietas taisnīgu izskatīšanu šo tiesību normu izpratnē, ciktāl šai trešajai personai ir iespējams aizstāvēt savas tiesības šajā tiesā.
Kā daudzkārt ziņots, pēdējo divu gadu laikā vairākās ar Ventspils tranzītbiznesu saistītās tiesvedībās panākts izlīgums, kas ļāva starptautiskajam koncernam "Vitol" pērn iegādāties papildu daļas holdingkompānijā "Ventspils nafta", tādējādi pēc desmit tranzītkara gadiem panākot pilnīgu kontroli uzņēmumā.