Saskaņā ar noteikumiem kompleksajās pusdienās nedēļas laikā obligāti jāiekļauj 200 gramu gaļas vai zivs, 450 gramu kartupeļu, 250 gramu piena, kefīra vai jogurta, 50 gramu biezpiena vai siera un puskilograms dārzeņu un augļu.
Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija uzskata, ka astoņus gadus vecās normas nepieciešams pārskatīt. Pārtikas tehnoloģei, piemēram, nav skaidrs, kāpēc bērnu ēdienkartē figurē tieši kartupeļi, ir iebildumi arī pret biezpienu un sieru.
"Piemēram, biezpiens vai siers – tie pārsvarā ir brokastu vai launaga ēdieni. Un līdz ar to pusdienās viņus ielikt ir ļoti grūti. Nākas gatavot tādus ēdienus, ko bērni pat nevēlas ēst. Piemēram, krievu skolās saldos ēdienus vispār negrib ēst. Līdz ar to biezpienu ielikt ir ļoti grūti," raidījumam skaidroja asociācijas pārstāve Ilona Dreimane.
Bieži vien neizpildīts paliek arī nosacījums par to, ka pusdienām jāveido 35 % no dienas ēdiena devas, jo daudzās skolās tās pasniedz pārāk agri.
Saskaņā ar Dreimanes pausto, ja bērns pulksten 8 ir paēdis brokastis, diez vai viņš pulksten 11 varēs apēst pusdienas. Speciālisti uzskata, ka uztura normām ir jābūt brīvākām un mūsdienīgākām.
Tam, ka noteikumi būtu jāgroza, piekrīt arī VM pārstāvji, kuri norāda, ka, pirmkārt, vajadzētu samazināt skolēniem nepieciešamo kaloriju daudzumu.
"Dzīvesveids ir kļuvis mazkustīgāks, mēs vairāk pavadām dienu sēžot, arī bērni ir mazkustīgāki, to pierāda ļoti labi arī veselības paradumu pētījumi. Bērni aptaukojas, ir vērojama liekās ķermeņa masas palielināšanās," raidījumam pastāstīja ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
Konkrētus priekšlikumus, kā uzlabot skolēnu uztura normas, Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija plāno iesniegt pēc tam, kas saņems atbildi no Izglītības un zinātnes ministrijas par komplekso pusdienu finansējuma palielināšanu no pašreizējiem 1,42 eiro līdz 2,6 eiro. Pēc organizācijas norādītā, tas ļautu pacelt algas skolu pavāriem un labāk barot bērnus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
