Jaunajai VID ģenerāldirektorei būs jāatlaiž ap 500 darbinieku  (148)

Steidzamākie darbi ir VID stratēģijas izstrādāšana nākamajiem trim gadiem. Raidījums atgādina, ka tas jāizdara līdz gada beigām. Ģenerāldirektoram būs jātiek galā ar Finanšu un Muitas policijas apvienošanu.

Viena no pozitīvajām reformām ir darbinieku algu palielināšana, uzsver raidījums. To akceptējusi valdība un Saeima, taču nauda dienestam ir jāatrod savā saimniecībā. Izlemts, ka par 13 % samazinās darbinieku skaitu.

VID darbinieku skaita samazināšana izlemta vēl pirms jaunās VID vadītājas atrašanas, vēsta NP.

"Ir jau iesākts un te ir ļoti svarīgi zināt jaunā vadītāja skatījumu uz šīm reformām klientu apkalpošanas centros reģionos, jo mēs arī esam pietiekoši daudz stāstījuši, lai VID rastu līdzekļus darbinieku atalgojuma palielināšanai, mums ir jāietaupa savi iekšējie resursi, nevis jāgaida, ka valsts iedos kaut ko papildus," raidījumam skaidroja VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā.

"Jā, arī ministre par šo informēja mani, ka šāds uzdevums ir noteikts. Taču viņa pateica, ka viņu neapmierina sagatavotais plāns, kā to vajadzētu realizēt," NP sacīja VID ģenerāldirektores amata kandidāte Ilze Cīrule.

"Štatu samazināšana nekad nerada pozitīvas emocijas. Tāpēc ir ļoti skaidri ir jābūt kritērijiem, kurās funkcijas mēs šos štatus samazinām. Noteikto tas nevar būt vienāds procentuāls samazinājums visur, jo to darbinieki nekad nesapratīs," uzsvēra Cīrule.

Ziņots, ka nākamās nedēļas valdības sēdes dienaskārtībā iekļauts rīkojuma projekts par Cīrules iecelšanu VID ģenerāldirektores amatā.

Ja valdība lems par Cīrules iecelšanu VID vadītājas amatā, pagaidām gan nav zināms, no kura datuma viņa varētu uzņemties jaunos amata pienākumus.

Ceturtdien, 3. novembrī, Reizniece-Ozola VID ģenerāldirektora amatam lēma virzīt Cīruli.

Kā sacīja Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, viņai un Cīrulei ir vienāda vīzija par VID attīstību. Ministre esot pārliecināta, ka Cīrule tiks galā ar VID vadītājas pienākumiem, tiesa gan, viņai vispirms esot jāiepazīst dienesta darbs. Ministre plāno nākamnedēļ virzīt valdībā priekšlikumu par Cīrules apstiprināšanu jaunajā amatā.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Cīrule ir beigusi Rīgas Politehnisko institūta (tagad Rīgas Tehniskā universitātes) Arhitektūras fakultāti, bet 2003. gadā ieguvusi Rīgas Biznesa institūta maģistra diplomu.

2001. gadā Cīrule tika ievēlēta apdrošināšanas AS "Balta" valdes locekļa amatā, bet 2003. gadā kļuva par šī uzņēmuma viceprezidenti. 2005. gadā viņa aizgājusi no darba "Baltā", savukārt 2006. gadā sāka strādāt AS "Parekss apdrošināšanas kompānija" Pārdošanas attīstības daļas vadītājas amatā. "Parekss apdrošināšanas kompānijai" mainot īpašnieku un pārtopot par "Gjensidige Baltic", Cīrule kļuva par "Gjensidige Baltic" Pārdošanas attīstības daļas vadītāju. Kā liecina ieraksts viņas profilā vietnē "LinkedIn", kopš 2012. gada viņa bija "Gjensidige Baltic" Finanšu daļas vadītāja.

Kā liecina "Firmas.lv" dati, Cīrule ir arī 1994. gadā dibinātās finanšu investīciju AS "Bastions ZS" padomes locekle un vismaz savulaik bijusi šī uzņēmuma kapitāldaļu īpašniece.