KNAB vadītāja jautājums jārisina Valsts kancelejai, vērtē koalīcija  (4)

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) lūdzis Krieviņam divu nedēļu laikā sniegt priekšlikumus par risinājumu KNAB vadības darba organizācijai.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis norādīja, ka viņa darba kārtībā nav nedz jautājums par to, kā atrast kandidātu KNAB vadītāja amatam, nedz arī, vai iestāde būtu jāreorganizē. Vaicāts, vai netiks panākta vienošanās par tādas personas iecelšanu iestādes vadībā, kas būtu pietuvināta politiķiem vai par oligarhiem dēvētām personām, ZZS frakcijas vadītājs akcentēja, ka nekādas vienošanās nav un pēc kandidāta izraudzīšanās prese varēs izsvērt, vai tas ir kāda "oligarha draugs".

Politiķis norādīja, ka būtu jāsagaida VK direktora ziņojums, par to kā tālāk virzīties ar biroja vadītāja meklēšanu. Gadījumā, ja tiks piedāvātas likuma izmaiņas attiecībā uz KNAB reorganizāciju vai pārraudzības maiņu, ZZS tās apspriedīs. Pats politiskais spēks pašlaik savu piedāvājumu nevirzīs, piebilda Brigmanis.

Arī "Vienotības" priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns norādīja, ka jāsagaida Krieviņa piedāvājums ar tālāko ceļa karti KNAB vadītāja amata kandidāta meklējumos. Viņš norādīja, ka iepriekš notikušais konkurss ir izgāzies un tas, ka tālāk nav virzīta arī pašreizējā KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka kandidatūra, ir apstiprinājis "Vienotības" bažas, ka Streļčenoks nav piemērots KNAB vadīšanai. Redzot līdzšinējās problēmas biroja darbībā, nedrīkstētu pieļaut fundamentālas kļūdas nākamā vadītāja izvēlē, pauda politiķi. Korupcija ir viens no iemesliem, kāpēc nespējām nodrošināt nepieciešamo finansējumu dažādām jomām, tajā skaitā veselības aprūpei un pedagogu atalgojumam, norādīja Smiltēns.

Vaicāts par to, vai nepieciešama KNAB reorganizācija, politiķis norādīja, ka šādu iespēju nevajadzētu izslēgt un ka jāņem vērā ekspertu viedoklis par iespējām palielināt biroja kapacitāti. "Vienotības" priekšsēdētāja vietnieks norādīja, ka pārraudzības jautājums ir "slidena lieta", jo ir jāsalāgo pretējas lietas - no vienas puses KNAB neatkarību no politiska spiediena, no otras puses premjerministra iespējas iejaukties nepieciešamības gadījumā, kā tas bijis Ministru prezidentu Valda Dombrovska (V) un Laimdotas Straujumas (V) laikā.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš norādīja, ka izmaiņu piedāvāšana, lai KNAB atrastu atbilstošu vadītāju, ir Ministru prezidenta atbildība. Nacionālā apvienība šajā jautājumā arī sagaidīs atziņas no Valsts kancelejas vadītāja ziņojuma. Vaicāts par VL-TB/LNNK priekšlikumiem kandidāta atrašanas veicināšanai, Bērziņš norādīja, ka politiķiem šajā procesā nevajadzētu iejaukties.

Taujāts par Kučinska pieļauto iespēju mainīt biroja pārraudzību, nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs norādīja, ka šajā jautājumā būtu jāvērtē arī ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera viedoklis, kas par šo iespēju ir izteicies piesardzīgi kritiski. Savukārt attiecībā uz iespēju veikt KNAB reorganizāciju konkrēti priekšlikumi pašlaik nav zināmi, piebilda politiķis.

Jau ziņots, ka konkursā uz KNAB priekšnieka amatu tika saņemti desmit pieteikumi, tomēr konkursa komisija pagājušajā piektdienā atzina, ka neviens no viņiem, tostarp pašreizējais KNAB priekšnieks Streļčenoks, nav virzāms uz konkursa otro kārtu. Pirmajā kārtā atlases komisija izvērtēja kandidātu atbilstību normatīvajā regulējumā noteiktajiem kritērijiem.

Ministru prezidents arī paziņoja, ka ir laiks sākt diskusiju par nepieciešamību mainīt tiesisko regulējumu, lai uzlabotu pārraudzību pār KNAB. Jautāts, vai tas nozīmē, ka vajadzētu palielināt premjera pilnvaras, Kučinskis atbildēja, ka vai nu tā, vai arī jāuzliek atbildība tam, kas ieceļ KNAB vadītāju amatā, proti, Saeimai.

Savukārt Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja, "Vienotības" politiķe Solvita Āboltiņa uzskata, ka, ņemot vērā biroja vadītāja kandidātu konkursa rezultātus, varētu apsvērt iespēju atgriezties pie diskusijas par KNAB reorganizāciju.