Valdība uzdod VARAM eID karti noteikt kā obligātu dokumentu no 2022.gada  (13)

Lai gan sākotnēji bija paredzēts, ka Tieslietu ministrija tiek noteikta par atbildīgo saistībā ar tehnoloģiskajiem risinājumiem, valdības sēdē diskusiju laikā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) informēja, ka ministrija ir gatava uzņemties galvenā projekta ieviesēja lomu. Tieslietu ministrija būs palīgs projekta ieviešanā.

Ministriem bija jautājumi par sabiedrības informētību par eID karti, un tika uzsvērts, ka ir plānots finansējums informēšanas kampaņām.

VARAM piedāvā noteikt eID karti kā obligātu dokumentu, paredzot pārejas periodu no 2019. līdz 2022.gadam. Ministrija arī piedāvā paredzēt, ka visās eID viedkartēs tiek ierakstīti parakstīšanās un autentifikācijas sertifikāti un to lietotājiem tiek nodrošināta iespēja neierobežotu reižu skaitu parakstīties bez maksas.

Šāds risinājums ļautu nodrošināt pilnvērtīgu un pamatotu eID turpmāku lietojamību un izmantojamību, kā arī veicinātu Latvijas pilsoņu un pastāvīgo iedzīvotāju personas identifikāciju elektroniskajā vidē, uzskata VARAM. Tāpat šis risinājums nodrošinātu, ka notiek identificēšanās e-pakalpojumu saņemšanai un iedzīvotāji lietotu e-parakstu saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām.

VARAM aprēķinājusi, ka risinājuma ieviešanas ietekme uz valsts budžetu laikā no 2017. līdz 2021.gadam būtu 11,49 miljoni, kas ietvertu autentifikācijas un droša e-paraksta sertifikātu nodrošināšanu eID kartē, integrācijas risinājumu uzturēšanu un attīstību, gala lietotāju dokumentu parakstīšanās un pārbaudes risinājumu uzturēšanu un lietotāju atbalstu.

Finanšu ietaupījumi no plašākas e-pakalpojumu izmantošanas pārsniegtu valsts izmaksas par eID infrastruktūras un lietojumu izveidi un uzturēšanu, uzskata VARAM. Cits ieguvums būtu iespēja publiskā sektora pakalpojumos iedzīvotājiem pilnībā pāriet uz elektronisko pakalpojumu sniegšanas kanālu. Sociālekonomiskie ieguvumi būtu arī pašiem iedzīvotājiem, savukārt komersanti ietaupītu, jo nevajadzētu veidot un uzturēt savus autentifikācijas risinājumus.

Tomēr priekšlikumam ir arī savi trūkumi, piemēram, izmaksas par eID infrastruktūru, tās lietojumu izveidi un uzturēšanu pilnībā jāsedz no valsts budžeta. Tāpat pastāv risks, ka īstermiņā finansiālie ieguvumi būs mazāki par izdevumiem, jo lietojums e-pakalpojumu izmantošanā augs pakāpeniski, kā arī vairāku plaši lietojamu e-pakalpojumu izveides kavēšanās gadījumā. Paredzams arī sarežģītāks process un ilgāks laiks jaunu lietojumu un pakalpojumu izveidei, kas saistīts ar budžeta plānošanu un iepirkumu procedūru.

VARAM atgādina, ka 2018.gada 1.martā spēkā stāsies Oficiālās elektroniskās adreses likums, kas paredz, ka personai tiek radīta viena elektroniska vide, kurā tā saņem visu viņai pienākošos korespondenci no valsts iestādēm neatkarīgi no tā, kura valsts iestāde un kādā jautājumā vēlas sazināties ar personu, un neatkarīgi no tā, vai līdz šim šāda saziņa notika citā elektroniskajā sistēmā. Likums paredz, ka e-adreses kontam varēs piekļūt, tikai izmantojot kvalificētus personas elektroniskās identifikācijas līdzekļus. Līdz ar to vienīgais līdzeklis, ko šobrīd valsts var apzināt un nodrošināt tā atbilstību normatīvajiem aktiem un tiesiskajam regulējumam un ar kuru varēs piekļūt e-adresei, ir eID karte.

Arī patlaban jau pastāv vairāki elektroniskie pakalpojumi, kuru izmantošana ir iespējama tikai ar eID karti, kas nozīmē, ka persona, kas izmanto banku autentifikāciju, ne vienmēr var paļauties, ka attiecīgais elektroniskais pakalpojums tai būs pieejams.

Tāpat ministrija vērš uzmanību, ka pašlaik Latvijas iedzīvotājiem tiek uzlikts dubultais slogs, lai varētu izmantot elektroniskās identifikācijas rīkus. Iedzīvotāji par identifikācijas pakalpojumu maksā divreiz - ar nodokļiem valstij par eID kartes infrastruktūras uzturēšanu un savai bankai par internetbankas izmantošanu. Tikmēr dilemmas priekšā ir valsts pārvaldes elektronisko pakalpojumu sniedzēji - vai nu piedāvāt piekļuvi pakalpojumam tikai ar eID karti kā augstākas drošības identifikācijas rīku, reizē apzinoties tā zemo izmantojamību un mazo personu skaitu, kurām ir pieejamas eID kartes ar pilnu funkcionalitāti, vai uzņemties lielāku risku un dot iespēju pakalpojumu izmantot ar banku identifikācijas rīkiem.

Vienlaikus VARAM skaidro, ka, nosakot eID karti par obligātu personu apliecinošu dokumentu, netiks aizliegti vai ierobežoti citi autentifikācijas un identifikācijas rīki, tostarp banku identifikācijas rīki. Tādējādi tiek noteikta viena valsts garantēta identifikācijas rīka pieejamība neatkarīgi no citu identifikācijas pakalpojumu sniedzēju piedāvātiem alternatīviem identifikācijas rīku pakalpojumiem.