"Biju Latvijas armijā no paša sākuma 1992. gada.
Tie bija, kā visai valstij, sūri gadi. Godmaņa krāsniņas rotāja arī karavīru kazarmas.
Trūka cilvēku gan ierindnieku, gan seržantu un virsnieku rindās.
Štāba bataljons nebija izņēmums. Karavīri mitinājās neremontētās telpās. Ēdnīcā nereti zupas šķīvī krita griestu apmetums.
Toreizējam Štāba bataljona komandierim Gvido Ivanovam izdevās ielūgt prezidenti apmeklēt Štāba bataljona telpas un uzklausīt visus apgādes dienestu rūgtos ziņojumus.
Redzētais un dzirdētais, no rietumu pasaules nākušo prezidenti , pārsteidza tik ļoti, ka ,acīmredzot, tika atliktas malā citas problēmas.
Šīs,it kā maigās un izglītotās sievietes rīcība, bija negaidīti asa un iedarbīga.
Neņemos galvot, bet acīmredzot daudzu augstāko virsnieku apbalvojumi un dienesta pakāpes tika noliktas zem "zaļā galdauta". Speciāla Aizsardzības ministrijas un Armijas komisija katru mēnesi ieradās bataljonā, lai beidzot sāktu risināt sasāpējušās karavīru problēmas.
Tieši no tā brīža karavīriem sākās uzlabojumi gan apģērba, ēdnīcas un jaunu kazarmu remonta ziņā.
Tuvojoties Lāčplēša dienai gribas pateikties eksprezidentei Vairai Vīķei - Freibergai. Bataljona komandierim Gvido Ivanovam un visiem tā perioda karavīriem.
Protams, arī visiem šodienas Latvijas karavīriem.
Ceru, ka daudziem Latvijas karavīriem šīs fotogrāfijas būs mīļa dāvana svētkos.
Esiet veseli, laimīgi un pārliecināti, ka visi Latvijas prezidenti rūpēsies par saviem karavīriem."