Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) uzskata, Zolitūdes lietu, kas raksturota kā sarežģītākā krimināllieta Latvijas vēsturē, iztiesā tiesnesis, kuram ir tikai divu gadu stāžs un kura pieredze krimināllietu izskatīšanā ir nepietiekama, otrdien vēstīja "LNT Ziņas".
Uz to asi reaģējis tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), kurš norāda, ka šādus izteikumus var interpretēt kā tiesas ietekmēšanu. Arī tiesas priekšsēdētāja noraida pārmetumus par nepietiekamu pieredzi, vēsta raidījums.
"LNT Ziņas" vēsta, ka tiesnesi, kura spējas kvalitatīvi iztiesāt Latvijas sarežģītāko krimināllietu iekšlietu ministrs apšauba, viņš vārdā nesauc, bet noprotams, ka runa ir par Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi, Zolitūdes krimināllietas tiesas kolēģijas vadītāju Erlenu Ernstsonu, kurš tiesneša svinīgo zvērestu deva salīdzinoši nesen - 2014. gada martā.
"Mēs šai izmeklēšanai faktiski veltījām spējīgākos izmeklētājus ar stāžu, tāpat arī prokuratūra - tā uzraudzība bija ļoti nopietna un bija ieguldīts ļoti nopietns darbs. Arī valdība finansēja izmeklēšanu saistībā ar eksperimentiem. Bažas man ir par to, vai tieši konkrētais tiesnesis ar šādu pieredzi tiks galā ar šādu apjomīgu lietu. Cik man zināms, tā ir divu gadu pieredze un otrs - līdz šim viņš nav bijis saistīts ar kriminālprocesu un vairāk specializējies civiltiesībās," LNT norādīja Kozlovskis.
Uz jautājumu, kāpēc savas bažas par tiesnesi viņš pauž tagad, lai gan lietas izskatīšana sākta pirms gada, Kozlovskis LNT norādīja, ka tikai tagad uzzinājis šo informāciju. Situāciju viņš otrdien pārrunājis ar tieslietu ministru. Rasnačs kategoriski noraida iekšlietu ministra paustās bažas par Zolitūdes lietas izskatīšanu un aicina savu kolēģi turpmāk izvairīties no šādiem komentāriem par konkrētiem tiesnešiem.
"Šādi komentāri nu nav ieteicami, jo to var interpretēt kā tiesas ietekmēšanu," uzskata Rasnačs. Viņš uzsver - neviena lietā nozīmētā tiesneša kompetenci nav pamata apšaubīt. Turklāt tiesu spriež kolēģija trīs cilvēku sastāvā. To acīmredzot iekšlietu ministrs nav zinājis, raidījumā piebilda Rasnačs.
Arī Zemgales priekšpilsētas tiesas vadītāja Daina Treija noraida Kozlovska bažas, norādot, ka viņa paustā informācija ir nekorekta. "Trīs tiesneši pieņem visus jautājumus, izlemj visus jautājumus šajā procesā ar balsu vairākumu. Līdz ar to izcelt kādu vienu tiesnesi šīs lietas iztiesāšanā ir nepareizi un nepamatoti," uzskata Treija.
Viņa norāda, ka pirmās instances tiesas tiesnešiem tradicionāli biežāk ir neliels stāžs. Viņa gan uzsver, ka Ernstsons lietu skata kopā ar divām tiesnesēm, kurām ir attiecīgi deviņu un 11 gadu stāžs. Neesot arī pamata uzskatīt, ka Ernstsonam būtu pārāk maza pieredze krimināllietu iztiesāšanā.
"Tiesnesis Ernstsons strādā teju jau trešo gadu tiesā, krimināllietas viņš 2014. gadā ir izskatījis 30, 2015. gadā ir 25 krimināllietas izskatījis," LNT stāstīja Treija.
Komentējot to, kāpēc šajā lietā tiesneši nav nozīmēti pēc nejaušības principa, bet iecelti ar Treijas rīkojumu, raidījumā tiesas vadītāja uzsver, ka faktiski neesot bijis tiesnešu, no kuriem izvēlēties. Tiesā strādā tikai 14 tiesneši. Diviem bijuši apstākļi, kāpēc viņi nav varējuši piedalīties lietas skatīšanā, citiem nav bijis pieredzes ar krimināllietām, tāpēc atlikuši tikai trīs tiesneši, kurus lietas izskatīšanai nozīmējusi pati Treija.
Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ir vērienīgākā tiesas prāva Latvijas vēsturē. Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 2015. gada decembrī sāka skatīt lietu, kurā sākotnēji prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 personas, bet kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs ir 155 miljoni eiro. Kā liecinieki krimināllietā pieteikti 144 cilvēki. Zolitūdes traģēdijā, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, 2013. gada 21. novembrī bojā gāja 54 cilvēki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
