Otrdien amatā apstiprinātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule tuvākajā laikā neplāno veikt rotācijas viņas vadītajā iestādē.
Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Viens pret vienu" Cīrule pauda viedokli, ka vidēja līmeņa vadītāju rotācijas iestādes iekšienē ir labs veids, kā pamainīt atbildību par noteiktām funkcijām un ar svaigu skatījumu paraudzītos uz iespējām efektivizēt procesus, taču tas noteikti nav pareizais instruments negodprātīgu darbinieku sodīšanai.
"Ja uzņēmumā ir negodprātīgs darbinieks, kuram mēs nevaram uzticēties, tad tomēr ir jābūt kaut kādiem līdzekļiem, lai novērstu to, ka šis darbinieks vispār turpina strādāt uzņēmumā," sacīja Cīrule.
Jautāta, vai viņa turpinās strādāt ar pašreizējiem VID ģenerāldirektora vietniekiem, Cīrule atbildēja, ka patlaban viņai nav neviena argumenta, kas liktu apšaubīt vietnieku atbilstību amatiem.
Runājot par strukturālām izmaiņām dienestā, jaunā VID vadītāja pauda atbalstu šoruden Saeimā nonākušajai, bet politiķu atbalstu īsti neguvušajai iecerei apvienot Muitas policijas pārvaldi (MPP) un Finanšu policijas pārvaldi (FPP). "Es uzskatu, ka Latvija ir ļoti maza valsts, un ka mums ir ļoti grūti uzturēt daudzas kompetentas policijas vienības. Mēs noteikti varētu iegūt, abas šīs struktūrvienības apvienojot," raidījumā "Viens pret vienu" izteicās Cīrule.
Pēc MPP un FPP apvienošanas vadītājs jaunajai struktūrvienībai tiktu meklēts ļoti atbildīgi, jo būtu jāatrod cilvēks ar īpašām kompetencēm, taču Cīrule ir pārliecināta, ka šajā jautājumā viņa saņems noderīgu atbalstu padomus no nozares speciālistiem.
Kopumā runājot par jaunu, spējīgu izmeklētāju piesaisti dienestam, Cīrule uzsvēra, ka ir gatava pati tikties ar pretendentiem, taču noteikti nekautrēsies ieklausīties arī rekomendācijās, ko viņai sniegs drošības struktūrās pieredzējuši cilvēki. Kā vienu no šādiem potenciāliem konsultantiem viņa minēja ģenerālprokuroru.
Jautāta, vai VID ģenerāldirektora atalgojums un politiķu nesenais lēmums to palielināt ir kalpojis kā motivējošs apstāklis, lai pretendētu uz šo amatu, Cīrule atbildēja, ka atalgojuma jautājums bez šaubām ir viens no motivējošiem elementiem - algai ir jābūt konkurētspējīgai ar līdzīgiem amatiem privātajā sektorā. Cīrule solīja, ka, viņas valsts amatpersonas deklarācijā neparādīsies nekādi pārsteigumi. Amatpersona arī piebilda, ka viņai nav vispār nekādu parādsaistību.
Kā ziņots, valdība otrdien ar ministru veiksmes novēlējumiem VID ģenerāldirektora amatā apstiprināja Cīruli, kurai ir ilggadēja vadības pieredze apdrošināšanas uzņēmumos "Balta" un "Gjensidige Baltic", tostarp apdrošināšanas akciju sabiedrības "Balta" valdes locekļa amatā. Cīrules CV liecina, ka viņa augstā līmenī pārvalda angļu un krievu valodu, kā arī pamata līmenī - vācu un norvēģu valodu.
Cīrule VID ģenerāldirektores amatā stāsies 14. novembrī.