Zinātniece pauda, ka bieži Latvijā valda uzskats, ka integrācija ir mazākumtautību interesēs.
"Taču patiesībā tas ir visas sabiedrības interesēs, īpaši tagad, kad redzam, kas notiek pasaulē," teica Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētāja.
"Sabiedrība tiek dalīta divās daļās - tie, kas rāda paraugu, un tie, kam jākļūst paraugam līdzīgiem. Bet neviens negrib pieņemt kaut ko piespiedu kārtā," uzskata Karnīte.
Viņa foruma dalībniekiem atzina, ka pārāk bieži tiek runāts tikai par etnisko integrāciju, bet integrācijai patiesībā jāaptver visas potenciāli atstumtās iedzīvotāju grupas - nabadzīgie, attālāk dzīvojošie, no ārzemēm atgriezušies tautieši.
"Pašlaik mazākumtautību integrācijas jomā pārāk liels akcents tiek likts uz latviešu valodas un vēstures zināšanām, bet jārada piederības sajūta, kopīgās vērtības, vienalga, vai tā būtu demokrātija vai patriotisms pret savu valsti. Svarīgākais ir veidot pilsonisko atbildību," norādīja Karnīte.
Akadēmiķe ir pārliecināta, ka Latvija nevarēs izvairīties no imigrācijas plūsmas, tāpēc vietējiem jābūt gataviem sadarboties ar citu tautu pārstāvjiem.
"Nevaram slēgt robežas, sargājot sevi no imigrācijas un cenšoties pasargāt latviešu valodu. Tad Latvijā paliks viens iedzīvotājs," pauda Karnīte.
Kā ziņots, Jelgavā šonedēļ notiek ceturtais Latvijas mazākumtautību forums "Sabiedrības saliedētība Latvijā. Iespējas un izaicinājumi", kura mērķauditorija ir Latvijas mazākumtautību pārstāvji, nevalstiskās organizācijas un attiecīgie pašvaldību speciālisti.
Forums ir iespēja mazākumtautību pārstāvjiem vismaz reizi gadā satikties, lai pārrunātu aktualitātes integrācijas jomā gan savstarpēji, gan ar lēmumu pieņēmējiem, sniegtu savus priekšlikumus par jomas attīstības perspektīvām, kā arī dalītos pieredzē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!