Tāpat padomē norāda, ka lielākā daļa jeb 78% Latvijas iedzīvotāju, kuri vēršas pie notāriem, lai atstātu mantojumu, nezina, ka savu pēdējo gribu var paust ne tikai testamentā, bet arī mantojuma līgumā.
Mantojuma līgumu savā starpā noslēdz mantojuma atstājējs un viņa izvēlēts mantinieks, un šis līgums nav vienpusēji atsaucams. "Testamentu var mainīt kaut ik stundu un katram jaunam mantiniekam sacīt - esmu tev atstājis visu, kas man ir. Nav noslēpums, ka tieši šādu iemeslu dēļ daudzās ģimenēs rodas konflikti," tā stāsta zvērināta notāre Santa Terjohina. Savukārt mantojuma līgums ir garantija, ka mantiniekam par labu gatavotais pēdējās gribas rīkojums netiks atsaukts, viņam nezinot.
Tāpat, kā skaidro notāri, mantojuma līgumam ir prioritāte pret testamentu, un vēlāk taisīts testaments mantojuma līgumu neatceļ.
Mantojuma līgumu vienpusēji ne mantojuma atstājējs, ne līgumiskais mantinieks nevar atsaukt, tāpat lai grozītu līguma saturu vai atceltu to, pusēm savstarpēji jāvienojas. Līgumiskais mantinieks nevar arī atraidīt mantojumu, kas viņam pienākas pēc mantojuma līguma, ja vien tādas tiesības mantojuma līgumā nav paredzētas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
