Rozenvalds: 'Saskaņas' cerības par varas iegūšanu nav pārāk pamatotas  (104)

Viņš pauda, ka "Saskaņai" ir diezgan lielas ambīcijas, tomēr politologam ir šaubas, vai šīs ambīcijas ir tik viegli izpildāmas. Piemēram, apšaubīt var pretenzijas uz varu Jūrmalā, kur šobrīd "Saskaņai" domē ir tikai trīs vietas. Rozenvalds gan norādīja, ka "Saskaņas" mērķis ir pamatots, jo "tas kareivis, kas nenes maršala zizli savā mugursomā, droši vien nav īstajā vietā".

Tomēr cerēt, ka "Saskaņa" varētu nonākt pie varas Latvijā, nav pārāk pamatoti. Rozenvalds skaidroja, ka spēku izvietojums un vēlētāju simpātijas Latvijas politikā liecina, ka "Saskaņa" varētu cerēt uz tādu pašu rezultātu Saeimas vēlēšanās, kāds tas bija pēdējo reizi - ap 25%, piesaistot lielākoties krievvalodīgos un nelielu daļu latviešu vēlētāju.

Viņš arī norādīja, ka pēc izskanējušās informācijas "Saskaņas" kongresā vairāk uzsvars likts uz apsūdzībām pret valdošajām partijām, kas daudzos gadījumos ir arī pamatoti. Tomēr kopumā uzsvaru vajadzētu likt nevis uz apsūdzībām, bet kopīgu punktu veidošanu un konstruktīvas kritikas izstrādi pret Latvijā valdošajiem politiskajiem spēkiem, kas tik tiešām ir vai nu nevarīgi, vai nevēlas uzrunāt krieviski runājošo elektorātu, sprieda politologs.

Taujāts, vai "Saskaņas" kongresā izmantotā retorika varētu kļūt par ko līdzīgu Latvijas "Brexit" vai "Trampam", Rozenvalds norādīja, ka, piemēram, runājot par "Brexit", pirmkārt, tiek runāts par negatīvu attieksmi pret Eiropas Savienību (ES). Tomēr pēc Rozenvalda domām, absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju un politiķu saprot, ka "mēģinājums destruktīvi izturēties pret ES ir nāvējošs Latvijai". Viņš gan norādīja, ka netradicionāli sociāldemokrātiem, atsevišķi "Saskaņas" politiķi ir "spēlējuši" uz tradicionālām vērtībām, kā arī spējuši atrast kopīgu valodu ar Nacionālo apvienību, kas arī iestājas par tradicionālām vērtībām. Tomēr arī šāds uzsvars uz tradicionālām vērtībām ir kļuvis par politisku modi Eiropā, piebilda politologs.

Taujāts, kā viņš vērtē to, ka "Saskaņas" kongresā viesojies arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers, Rozenvalds norādīja, ka tas nav nekas pārsteidzošs, jo sociāldemokrātu, uz ko pretendē arī "Saskaņa", orientācija ir uz arodbiedrībām. Savukārt arī arodbiedrības meklē kontaktu ar šādām partijām. Turklāt, "Saskaņas" darbu atvieglo tas, ka starp latviešu partijām īsti nav sociāldemokrātu, piebilda politologs.

Kā ziņots, partijas "Saskaņa" kongresā sestdien politiskā spēka pārstāvji runās pauda pārliecību par uzvaru nākamgad paredzētajās pašvaldību vēlēšanās, kritizēja valdošo koalīciju, bet pašvaldību domju pārstāvji uzskaitīja paveikto.

Politiskā spēka līderis Nils Ušakovs paziņoja, ka partijai nākamgad jāuzvar pašvaldību vēlēšanās, lai pēc 2018.gada Saeimas vēlēšanām nonāktu pie varas Latvijā. Ušakovs pauda, ka "Saskaņai" jānonāk pie varas tajās pašvaldībās, kurās pašlaik tā nav, piemēram, Daugavpilī, Jūrmalā, Liepājā, savukārt citur jānostiprina savas pozīcijas.

Paredzēts, ka "Saskaņas" sarakstā Daugavpilī ar pirmo numuru startēs Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš, bet Jūrmalā - Saeimas deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ušakovs kongresā arī sacīja, ka pašlaik pasaulē ir sarežģīts laiks, bet Latvijā pie varas ir "analfabēti no labējām partijām". Ušakovs teica, ka pirms gada viņš runāja par "labējās varas stagnāciju", bet pašlaik jau var runāt par "labējās varas degradāciju".

Viņš kritizēja valdošās partijas, paužot, ka minimālo algu paredzēts palielināt vien par 10 eiro, tomēr vienlaikus elektroenerģijas cenas pieaug. Politiķis kritizēja pedagogu atalgojuma reformu, atgādināja arī par bankas "Citadele" pārdošanu.

Savukārt "Saskaņas" Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs teica, ka pašreizējā vara ir korumpēta un neprofesionālā. Tā Urbanoviču jau sen "besī ārā". Viņaprāt, "Saskaņai" vajadzētu pārtapt par platformu sabiedriskām kustībām, arodbiedrībām un citiem, kas deleģētu savus cilvēkus politiskā spēka sarakstiem vēlēšanās.