Raidījumā atgādina, ka 2012. gada sākumā Igaunija ieviesa reverso PVN darījumos ar zelta lūžņiem. To kaimiņvalsts bija spiesta darīt, jo pēc nodokļu krāpšanas ierobežošanas naftas biznesā, krāpnieki pārmetušies uz dārgmetāliem.
Viena no izplatītākajām krāpšanas shēmām esot šāda: Persona x pavisam legāli nopērk investīciju zeltu, ko ar PVN neapliek, jo 99 proves zelts ir naudas ekvivalents. Spožos zelta stieņus kaut kur garāžā pārkausē par zemākas proves zeltu. Par darījumiem ar tādu dārgmetālu PVN jau ir jāmaksā. Zeltu pārdod kādai firmai, tā nākamai, tā vēl tālāk, katrā darījumā pievienojot PVN. Ķēdes pēdējā firma parasti izskatās pavisam normāla, tai ir apgrozījums, birojs un darbinieki. Tā zeltu eksportē uz legāli strādājošu rūpnīcu, piemēram Apvienotajā Karalistē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!