Policija uz žurnālistu eksperimentu par Triju Zvaigžņu ordeņiem atbild ar kriminālprocesu  (193)

Kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2015. gada beigās, septiņu mēnešu laikā liecības sniegušas vairāk nekā 20 personas, tāpat mēneša garumā veikta žurnālistes telefonsarunu noklausīšanās. No lietas materiāliem izriet, ka Valsts policija gribējusi arī informāciju no Drošības policijas (DP), ko tā nav sniegusi, vēsta pats LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens".

Šobrīd kriminālprocess ir izbeigts, žurnālistes darbā neatrodot noziedzīgas darbības pazīmes. Latvijas advokāti Lauris Liepa un Romualds Vonsovičs uzskata, ka tiesībsargājošās iestādes ar savu rīcību, turklāt zinot, ka lieta ir pret žurnālisti, ir krietni pārspīlējušas, un šāda rīcība ir satraucoša.

Eksperimenta būtība bijusi šāda: raidījums "Aizliegtais paņēmiens" plānojis Valsts prezidenta paspārnē esošajam Ordeņa kapitulam, kas lemj par ordeņu piešķiršanu, pieteikt vairākas personas ordeņa saņemšanai, lai pēc tam jau varētu izvērtēt, kādi varētu būt bijuši argumenti, kāpēc vienam ordenis iedots un citam - ne. Eksperimenta laikā raidījuma žurnāliste, uzdodoties par ordeņa kapitula pārstāvi, zvanīja vairākām Latvijas pašvaldībām, aicinot tās izvirzīt savus kandidātus, reālus novada izcilniekus. Raidījums arī atzīmē, ka šobrīd saskaņā ar likumu nav paredzēta ne kriminālatbildība, ne arī administratīva, ja kāds uzdodas par valsts iestādes pārstāvi.

Četras pašvaldības uz šo aicinājumu atsaucās, un materiāli par pretendentiem Ordeņa kapitulam tika iesniegti. Viens no viņiem – cesvainietis Gunārs Agrīns Kornets pie valsts apbalvojuma pat tika. Šogad maijā no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa rokām saņēma Atzinības krusta zeltītu goda zīmi par nozīmīgo ieguldījumu pašvaldības darbā, uzcītīgu un uzticīgu kalpošanu sabiedrības labā.

Pieteikums ordeņa saņemšanai tika iesniegts arī par bijušo KNAB darbinieci Jutu Strīķi, kuras apbalvošanu atbalstīja trīs Saeimas deputāti – Imants Parādnieks (NA), Einars Cilinskis (NA) un Arvīds Platpers (NSL).

Kopumā eksperiments gan neizdevās un no raidījuma puses tika pārtraukts, jo 2015. gada septembrī raidījuma žurnāliste saņēma zvanu no Valsts prezidenta tālaika biroja vadītāja Aleksandra Bimbiruļa. Žurnāliste atzinās, ka tas ir eksperiments un ieteica Bimbirulim sazināties ar raidījuma veidotāju Gunti Bojāru, taču tas nenotika. 2016. gada pavasarī raidījuma žurnāliste uzzināja, ka pret viņu ir sākts kriminālprocess, kā arī laika posmā no 2015. gada decembra līdz 2016. gada janvārim noklausītas viņas telefonsarunas.

Kriminālprocess sākts 2015. gada rudenī, to sākusi Daugavpils Valsts Policijas Latgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Sevišķi smagu un sērijveida noziegumu apkarošanas nodaļa.

Tas sākts pēc Krimināllikuma 145.panta, kas paredz atbildību par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja ar to radīts būtisks kaitējums. Vēlāk to pārņēmusi Galvenās policijas Ekonomisko noziegumu pārvalde.

LTV atzīmē, ka, lai pieteiktu kādu personu Triju Zvaigžņu ordeņa saņemšanai ordeņa kapitulam, ir jānorāda šīs personas kods. Pati persona par sevi ordeni prasīt nevar, kas nozīmē, ka to vienmēr dara kāds cits, un tādējādi pieteikuma iesniedzējs kaut kādā veidā ir ticis pie šīs personas – personas koda. Tādējādi, pēc policijas loģikas, šādā veidā kriminālprocesi būtu rosināmi pret visām tām personām, kuras līdz šim cilvēkus pieteikuši Triju Zvaigžņu ordeņa saņemšanai, atzīmē raidījums.

Valsts policijai, lai pārbaudītu lietas apstākļus, ir iespēja sākt tā saucamo resorisko pārbaudi, uz to raidījumā norāda arī advokāts Romualds Vonsovičs – proti, noskaidrotu, ka tas ir žurnālistisks eksperiments, un viss, un lieta būtu galā, un viņš nesaprot, kāpēc bija jāsāk kriminālprocess un jātērē šādi resursi.

Jurists Lauris Liepa, kura vadītais birojs šajā lietā konsultē Latvijas televīziju, savukārt norādījis, ka, lai arī var diskutēt par raidījuma īstenotajām metodēm, no likuma viedokļa tās ir likumīgas, un likumsargi ar savu rīcību ir pārspīlējuši. Turklāt, kā norāda Liepa, žurnālisti dara sava darbu, un tas ir jārespektē.

"Acīmredzot, Latvijas izziņas iestādes un, vēl ļaunāk, diemžēl arī tiesas nav ņēmušas vērā tos būtiskos un saistošos norādījumus, kas mums Latvijā kā demokrātiskā un civilizētā iekārtā ir saistoši jāievēro. Pirmkārt, žurnālists pilda sabiedrībā īpašu lomu, mēs visi rēķināmies ar to, ka sabiedrībā var būt jautājumi, par kuriem sabiedrībā var būt interese un tāpēc ir tiesības uzzināt vairāk par attiecīgajiem notikumiem. (..) Otrkārt, un tas ir varbūt pat vēl svarīgāk, ka bieži vien pat izziņas iestādes un tiesa pat neapzinās, ka žurnālistiem ir šis īpašais statuss. Un tādējādi ne tieši tās apdraud Latvijas demokrātiskos pamatus," skaidro advokāts.

Viņš pauž, ka šāda likumsargu sargu rīcība ir bīstama tendence visai žurnālistikas jomai.

Ne policija, ne prokuratūra, ne arī tiesa savu vērtējumu, vai pielietotie "ieroči" šajā gadījumā bijuši samērīgi – nesniedz. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers savukārt norādījis, ka viņš ir uzdevis uzraudzības kārtībā izvērtēt kriminālprocesa izbeigšanas pamatotību un likumību.