Viņš atzina, ka grozījumos ir saskatāms Satversmes 106. panta, kas noteic tiesības uz nodarbošanos, ierobežojums. Viņš gan piebilda, ka šīs tiesības var tikt ierobežotas, ja tam ir svarīgs mērķis.
Kā piemēru viņš minēja ST pērnā gada spriedumu par valsts karoga izkāršanu valsts svētkos, norādot, ka ST šajā lietā atzinusi: šis pienākums stiprina valstisko apziņu un demokrātiju.
Vēl jo vairāk šāda tēze būtu attiecināma uz pedagogiem, kuriem ir tieša ietekme uz apmācāmajiem, lai viņi būtu lojāli Satversmei un veidotos par pilsoņiem, kam ir pietiekami spēcīga valstiskā apziņa, sacīja Laviņš.
Jau ziņots, ka valdībā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā paredz, ka darba devējiem nekavējoties būs jāizbeidz darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju un pedagogiem, ja viņu darbība nebūs lojāla Latvijai un tās Satversmei.
Saskaņā ar likumprojektu būs aizliegts nodarbināt valsts, pašvaldības vai valsts augstskolas dibinātas izglītības iestādes vadītāju, ja viņa profesionālā darbība novērtēta neapmierinoši. Persona, ar kuru izbeigtas darba tiesiskās attiecības iepriekš uzskatīto iemeslu dēļ, nevarēs ieņemt pedagoga amatu piecus gadus.
Ierobežojums attieksies uz visām izglītības iestādēm.
Kā norādījusi IZM, "ierobežojums ir atbilstošs, lai pēc iespējas novērstu kaitējuma risku izglītojamo un valsts drošības interesēm".
Par likuma grozījumiem vēl būs jālemj Saeimai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
