Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļa amata kandidātiem varēs kļūt tikai tās personas, kuras ir tiesīgas saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, paredz Saeimas pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.
Likumprojektam noteikta steidzamība.
Kā iepriekš norādīja Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons (NA), grozījumi nepieciešami, lai NEPLP spētu pilnvērtīgi pildīt tai noteiktos mērķus un funkcijas.
Debatējot par likumprojektu, deputāts Andrejs Elksniņš (S) kritizēja, ka tas virza Latviju policejiskas valsts virzienā. Viņš aicināja nesteigties ar šādiem priekšlikumiem un aicināja izvērtēt samērīgumu. Arī Ringolds Balodis (NSL) pauda neizpratni, kāpēc tik ātri jāvirza tik nopietni grozījumi.
Savukārt deputāts Artuss Kaimiņš ("KPV LV") vērsās pret iepriekšējiem debatētājiem – Elksniņu un Balodi, uzsverot, ka neviens no viņiem nestrādā Cilvēktiesību komisijā. Kaimiņš aicināja likumprojektu atbalstīt. "Ja jūs neatbalstīsiet, tad [NEPLP loceklis Ainārs] Dimants saņems algu vēl ilgāk," uzsvēra deputāts.
Deputāte Silvija Šimfa (NSL) uzsvēra, ka ierobežojumi radīs vienīgi pretspiedienu, tie nedos pozitīvu impulsu attīstībai. Viņas ieskatā demokrātija būs ierobežota.
Gunārs Kūtris (NSL) bija pārsteigts, ka šādus grozījumus virza Cilvēktiesību komisija, nevis Nacionālās drošības komisija. Īstenībā likumprojekta mērķis ir tikt galā ar vienu cilvēku, kurš ir nepatīkams, pieļāva Kūtris, atsaucoties uz Kaimiņa teikto. "Esiet demokrātiska valsts!" pauda deputāts un aicināja neatbalstīt likumprojektu.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) norādīja, ka svarīgākais ir pievērst uzmanību personām, jo šobrīd NEPLP netiek galā ar savām funkcijām. Viņš no tribīnes kritizēja arī LTV darbu, skaidrojot, ka pirms ASV vēlēšanām nav skaidrota Republikāņu partijas politika. Tika slavināta tikai viena puse – Demokrātu partija.
Ivars Zariņš (S) asi kritizēja likumprojektu, paužot bažas, ka vara turpmāk Latvijā piederēs specdienestiem. Jansons gan mierināja, ka grozījumus atbalsta gan Drošības policija, gan NEPLP pārstāve Aija Dulevska.
Par likumprojektu balsoja 58 deputāti, pret - trīs, savukārt atturējās - 26.
Plānots, ka likumprojekts galīgajā lasījumā tiks izskatīts nākamnedēļ, 24. novembrī.
Šobrīd Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka par NPLP locekļa kandidātu var izvirzīt Latvijas pilsoni, kam deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā, kam ir augstākā izglītība, vismaz piecus gadus ilga profesionālā vai akadēmiskā pieredze plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes vai cilvēktiesību jomā un laba reputācija.
Tā kā četriem no pieciem padomes locekļiem nākamā gada sākumā beigsies pilnvaru termiņš, Saeimai būs jālemj par jaunu NEPLP locekļu apstiprināšanu.
Likumprojekta autori atgādina, ka Saeima pērn apstiprinātajā Nacionālās drošības koncepcijā kā viena no prioritātēm noteikta Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana.
Koncepcijā noteikts, ka Latvijā jānodrošina efektīva masu mediju monitoringa un uzraudzības sistēma, lai mazinātu iespējas attīstīties šeit noturīgai Krievijas informatīvajai telpai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
