Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas izbraukuma sēde - 9
Foto: LETA
"Delfi Aculiecinieks" trešdien publicēja Ilzes Rudakas vēstuli, kurā viņa stāsta, ka Rīgas būvvalde viņu kopā ar slimu mammu un nepilngadīgu dēlu grasās izmest uz ielas.

Rīgas būvvalde ceturtdien sniegusi atbildi, noliedzot to, ka sieviete tiktu izlikta no sava īpašuma:

"Būvvalde konkrētajā gadījumā nav pieņēmusi lēmumu par fizisku personas izlikšanu no īpašuma. Ir aizliegta tā ekspluatācija līdz bīstamības novēršanai, lai mazinātu iespējamos iedzīvotāju un sabiedrības apdraudējuma riskus.

Rīgas pilsētas būvvalde paskaidro, ka pamatojoties uz Būvvaldē iesniegto sertificētā būvspeciālista Aivara Mauriņa sagatavoto daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas Altonavas ielā 19, Rīgā tehniskās apsekošanas atzinumu, Būvvalde, lai iespējami mazinātu bīstamības risku ēkas iedzīvotājiem, ir pieņēmusi lēmumu ar kuru uzdevusi ēkas kopīpašniekiem:

1. nekavējoties pārtraukt ēkas ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai;
2. līdz 2017. gada 15. februārim veikt ēkas konservāciju, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādājot un iesniedzot Būvvaldē atbilstošu būvniecības dokumentāciju.

Saņemtajā eksperta slēdzienā norādīts, ka ēka nav derīga turpmākai ekspluatācijai un atsevišķi būves elementi ir avārijas stāvoklī. Piemēram, "pamatu tehniskais stāvoklis vērtējams ka neapmierinošs." "Kopumā nesošo sienu un pārsedžu tehniskais stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs." "Kopumā starpstāvu pārsegums tehniskais stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs." Tāpat eksperts arī norādījis veicamos pasākumus, lai nodrošinātu ēkas drošu turpmāko ekspluatāciju.

Būvvalde norāda, ka lēmums par tūlītēju ekspluatācijas pārtraukšanu ir pieņemts tikai un vienīgi ēkas iedzīvotāju un sabiedrības interesēs, lai izvairītos no iespējamajiem bīstamības riskiem. Turklāt ekspluatācijas aizliegums attiecas tikai uz to periodu kamēr tiek novērsta eksperta norādītā bīstamība. Īpašumtiesības šajā gadījumā netiek skartas.

Kopš 1937. gada Civillikums ir noteicis, ka katram būves īpašniekam ir pienākums uzturēt savu īpašumu tādā stāvoklī, lai no tā nerastos kaitējums ne sev, ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem. Īpašuma piederība īpašniekam ir ne tikai privilēģija, bet arī pienākums uzturēt to atbilstoši. Un kopš 2014. gada likumdevējs Būvvaldei ir noteicis pienākumu gadījumos, kad īpašnieki paši nereaģē, aizliegt ēkas ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai, ja konstatēta būves bīstamība, ko konkrētajā gadījumā apliecina eksperta slēdziens.

Turklāt jānorāda, ka šī nav ekskluzīva situācija. Būvvalde šādus aktus par ekspluatācijas pilnīgu vai daļēju pārtraukšanu pašlaik ir pieņēmusi par 35 ēkām, no kurām daļa bīstamību jau ir novērsušas, un iedzīvotāji ir varējuši atsākt to drošu ekspluatāciju."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!