Strīds par Altonavas ielas māju: ēkai nepieciešams pamatīgs remonts, uzsver RNP  (45)

Komentējot dzīvokļu īpašnieces Ilzes Rudakas teikto, ka Rīgas būvvalde viņu kopā ar slimu mammu un nepilngadīgu dēlu grasās izmest uz ielas, Vaļuma norāda uz vairākiem apstākļiem, kas sievietes vēstulē nav pieminēti, tostarp to, ka 2017. gadā mājai piedāvāts veikt septiņus plānveida remontdarbus.

"Dzīvojamā māja Altonavas ielā 19, Rīgā, ir celta 1900. gadā. Šobrīd mājas ekspluatācijas termiņš ir pārsniegts jau vairāk kā divas reizes, jo mājas paredzētais ekspluatācijas termiņš ir 50 gadi. Mājai ir nepieciešami apjomīgi plānveida remontdarbi," skaidro Vaļuma.

2014. gada 20. februārī mājas iedzīvotāji iesniedza RNP iesniegumu, atsakoties no jebkādiem remontdarbiem, uzsverot, ka iedzīvotāji atsakās no visiem plānotajiem remontdarbiem. "Turklāt iesniegumu parakstījusi arī raksta autore – dzīvokļa īpašniece".

Ņemot vērā ēkas tehnisko stāvokli, RNP speciālisti pērn 7. decembrī sasauca mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulci (dzīvokļu īpašnieki par kopsapulci tika informēti 2015. gada 3. novembrī). "Diemžēl uz kopsapulci ieradās tikai viens dzīvokļa īpašnieks, kas pārstāvēja divus dzīvokļu īpašumus, savukārt četru dzīvokļu īpašnieki neieradās uz kopsapulci, lai saņemtu informāciju par savu dzīvojamo māju, kā arī nepiedalījās kopības lēmuma pieņemšanā. Kopsapulcē tika pārstāvēti tikai divi dzīvokļu īpašumi no sešiem – kopsapulcē īpašnieku kvoruma nebija, līdz ar to kopsapulce nebija lemttiesīga," skaidro RNP. Īpašnieks, kas ieradās uz kopsapulci, tika informēts par ēkas tehnisko stāvokli.

Rudaka iepriekš norādīja, ka nav bijusi informēta par plānotajiem remontdarbiem, un neesot saprotams, kāpēc RNP plāno remontēt ēkas jumtu un pēcāk kāpņu telpu.

"Diemžēl kundze norāda tikai nelielu daļu no ēkai plānotajiem (tāmē iekļautajiem un piedāvātajiem) darbiem: 2016. gadā ēkas apsaimniekošanas tāmē ar pirmo prioritāti norādīta ēkas tehniskās apsekošanas atzinuma sagatavošana, turklāt atzinums ir sagatavots un pieejams ikvienam dzīvokļa īpašniekam. Pašlaik, pamatojoties uz ēkas tehniskās apsekošanas atzinumu, mājas dzīvokļu īpašnieki veido uzkrājumu avārijas situācijas novēršanai. Kopumā ēkas tāmes remontdarbu kopsavilkumā 2017. gadam piedāvāti septiņi plānveida remontdarbi, kurus primāri nepieciešams veikt mājai, tai skaitā arī pārseguma remonts starp stāviem, jumta seguma nomaiņa un sausās tualetes bedres remonts," klāsta Vaļuma.

Saskaņā ar RNP skaidroto mājai nav pietiekama uzkrājuma visu nepieciešamo darbu izpildei. No šā gada mājas pārvaldīšanas tāmē iekļauta uzkrājuma veidošana – 2,40 eiro par kvadrātmetru – avārijas darbu izpildei. Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem mājas pārvaldnieks var veikt tos plānveida remontdarbus, kuriem mājas kopīpašnieki nodrošina nepieciešamo finansējumu.

Vaļuma arī noraida Rudakas apgalvojumu, ka mājas kopīpašnieki veic visus maksājumus, proti, ka mājai parādu nav.

Jāņem vērā, ka dzīvojamās mājas iedzīvotāji arī ir labiekārtojuši savus dzīvokļus, izbūvējot kanalizācijas sistēmas, nesaskaņojot darbus ne ar Rīgas pilsētas būvvaldi, ne ar mājas pārvaldnieku, piebilst RNP. "Apsekojot ēku jau 2015. gadā, konstatētas nelegālas pārbūves pazīmes. Ēkai nav pilsētas kanalizācijas sistēma, līdz ar to kanalizācijas ūdens no mājas tiek novadīts sausās tualetes bedrē. Kad ēka tika būvēta 1900. gadā, tā netika paredzēta tādam kanalizācijas apjomam (veļasmašīnas, duškabīnes u.tml.). Palielinātās kanalizācijas ūdeņu slodzes rezultātā, mājas iedzīvotāji veicina ēkas pamatu konstrukciju izskalošanos. Tai skaitā viena dzīvokļa iedzīvotāji ir izbūvējuši saimnieciski fekālās kanalizācijas stāvvadu, izvadot to pa ēkas ārējo fasādi, novirzot to uz tualetes bedri – šāda pārbūve nekādā gadījumā nedrīkstētu būt, šādus patvarīgus un nesaskaņotus darbus veikt nav atļauts, taču iedzīvotāji to dara, lai apmierinātu savas intereses un vēlmes," atzīst Vaļuma.

Rīgas pilsētas būvvalde, pamatojoties uz ēkas tehniskās apsekošanas atzinumu, šā gada 11. novembra vēstulē mājas kopīpašniekus brīdināja par to, ka dzīvojamā mājā atrasties ir bīstami un pieprasīja sakārtot ēku un novērst tās bīstamību, norādot, ka līdz bīstamības novēršanai ēkā uzturēties nav droši.

Ņemot vērā Rīgas pilsētas būvvaldes paziņojumu kopīpašniekiem, RNP sasauks dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, lai mājas kopīpašnieki pieņemtu lēmumu par ēkas remontu un bīstamības novēršanu.

"Delfi Aculiecinieks" iepriekš publicēja Ilzes Rudakas vēstuli, kur teikts, ka īpašniece saņēmusi Rīgas pilsētas būvvaldes paziņojumu, ka māja Rīgā, Altonavas ielā 19, ir atzīta par ekspluatācijai nederīgu un iekonservējamu būvi, tādēļ līdz nākamā gada 15. februārim šīs telpas jāatbrīvo.

Būvvalde iepriekš uzsvēra, ka ir aizliegta mājas ekspluatācija līdz bīstamības novēršanai, lai mazinātu iespējamos iedzīvotāju un sabiedrības apdraudējuma riskus.