"Pirms gada ievācāmies savās mīļajās mājās Eduarda Smiļģa ielā. Koka māja, krāsns apkure. Skaisti, plaši, ne īpaši daudz privatizētu dzīvokļu ar brīnišķīgu vēstures dvašu. Lieliski kaimiņi! Viss bija kā pasakā, līdz brīdim, kad konstatējām, ka tieši virs mums ir palicis viens no pašvaldības sociālā tipa dzīvokļiem," savā "Facebook" profilā raksta Anda.
Viņa pauž, ka jau tūlīt pēc ģimenes ievākšanās jaunajās mājās izjutusi sociālajā dzīvoklī mītošo kaimiņu klātbūtni. Regulāra dzīrošana, kautiņi, būkšķi. Savu sunīti kaimiņi laida nokārtoties kāpņu telpā.
"Nopietni sākām uztraukties, kad pie kunga ievācās viņa pieaugušās meitas ar saviem pavisam mazajiem bērniem. Dzerstiņi turpinājās, tajos iesaistīja bērnus. Mērs bija pilns un es vērsos pie pašvaldības, paužot satraukumu par mūsu kaimiņu un sociālā dzīvokļa atrašanos namā. Lūdzu rast risinājumu," raksta Anda, kura ir neizpratnē, kā pašvaldība pieļauj alkoholiķu ģimeņu uzturēšanos pirmskara koka daudzdzīvokļu nama ēkā ar krāsns apkuri, jo apdraudēti ir visi nama iedzīvotāji.
Anda pat personīgi aizrakstījusi mēram Nilam Ušakovam, kā arī neskaitāmiem Rīgas pašvaldības departamentiem, taču saņēma skaidrojumu, ka arī alkoholiķu ģimenēm kaut kur ir jādzīvo.
"Un tad pienāca [15. novembra] vakars. Ap pulksten 20 noliku meitiņu gulēt, ielēju vīna glāzi un atkritu dīvānā. Pēc piecām minūtēm augšā sadzirdēju skaļus būkšķus. Būkšķi bija tik neierasti skaļi un spēcīgi, ka piegāju pie loga, lai paskatītos uz augšu. No vienīgās istabas loga ārā slējās metru garas liesmas, melni dūmi, viss sprakšķēja. Ugunsgrēks!" raksta Anda.
Sieviete izsauca ugunsdzēsējus, klauvēja pie kaimiņu durvīm, kuras gan neviens neatvēra. Kopīgiem spēkiem ar citiem kaimiņiem Anda apziņoja visus mājas iemītniekus un ar meitiņu pameta ēku. "Kad ugunsdzēsēji bija beiguši, aptuveni ap pulksten 00.30, tikām mājās. Viss, izņemot Līvijas istabu, pludoja. Ūdeni vācām, spaiņus mainījām līdz 5.00 rītā," atminas Anda. Izrādījās, ka sociālajā miteklī dzīvojošais kaimiņš ar kādu pudeles biedreni, iespējams, bija aizmiguši, nenodzēšot cigareti.
Ugunsgrēkā sociālais dzīvoklis izdega pilnībā, arī jumts daļēji nopostīts. Četri no mājas dzīvokļiem appludināti. "Tas, no kā es tik ļoti baidījos un par ko brīdināju pašvaldību, bija noticis," rezumē Anda.
Mājokļu un vides departamentā skaidro, ka Rīgas domes saistošie noteikumi paredz palīdzību noteiktām personu kategorijām un ka diskriminācija nav pieļaujama.
"Pašvaldība nevar ierobežot personas tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, ja tā atbilst likumos paredzētajiem nosacījumiem, izvirzot citus papildu nosacījumus, piemēram, personas dzīves veidu. Kādas konkrētas iedzīvotāju grupas diskriminācija nav pieļaujama un personas tiesības var ierobežot tikai, pamatojoties uz likumu," pauž Mājokļu un vides departamentā.
Pašvaldībā arī norāda, ka Rīgas iedzīvotāji, kuriem piederošā vai īrētā dzīvojamā platība cietusi stihiskā nelaimē, avārijā vai citā katastrofā, piemēram, ugunsgrēkā, var saņemt pašvaldības neatliekamo palīdzību. Lai palīdzību saņemtu, ar iesniegumu jāvēršas Mājokļu un vides departamentā Rīgā, Brīvības ielā 49/53, Rīgā, 5. stāvā 501. vai 503.kabinetā.
"Tā kā ugunsgrēkā cietusi Rīgas domei piederoša dzīvojamā telpa, pašvaldība lems, kā ar to rīkoties tālāk," norāda Mājokļu un vides departamentā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
