Traģiskā trolejbusa avārija Čaka ielā: Arī apelācijas tiesa no apdrošinātāja piedzen 100 000 eiro  (32)

Par šādu kompensācijas apmēru iepriekš pirmās instances tiesā lēma arī Vidzemes priekšpilsētas tiesa, tomēr šo lēmumu pārsūdzēja gan Priede, gan "Gjensidige Baltic".

Otrdien Rīgas apgabaltiesa Priedes prasību apmierināja daļēji, lemjot piedzīt par labu prasītājam 100 000 eiro, bet noraidīt prasību daļā par vairāk nekā 4,8 miljonu eiro piedziņu no apdrošināšanas uzņēmuma. Savukārt par labu valstij no uzņēmuma tiesa lēma piedzīt valsts nodevu un ar lietas vešanu saistītās izmaksas.

Pilns spriedums būs pieejams 6. decembrī un no tā brīža 30 dienu laikā to iespējams pārsūdzēt.

Pēc sēdes žurnālistiem prasītāja pārstāve Iveta Ļaksa atzina, ka ar spriedumu ir apmierināta un pirms pilna sprieduma teksta saņemšanas skaidri nezināja, vai to pārsūdzēs.

Tikmēr ADB "Gjensidige" Latvijas filiāles pārstāvji portālam "Delfi" pavēstīja, ka tiesas lēmums apliecina – Latvijā nepieciešams sakārtot sistēmu, kādā satiksmes negadījumos cietušie saņem kompensācijas par morālo kaitējumu.

Apdrošinātāja ieskatā Apgabaltiesas spriedums apliecina, ka izpratne par apdrošināšanas būtību un apdrošinātāju saistībām Latvijā "klibo" un nepieciešami būtiski uzlabojumi, kas precīzi regulē apdrošināšanas atlīdzību izmaksu.

"Gjensidige" Latvijas filiāles vadītāja Ināra Meija skaidro, ka, izvērtējot apdrošināšanas atlīdzības apmēru, kompānija ievēro spēkā esošos likumus. Turklāt apdrošināšanas atlīdzību jautājums satiksmes negadījumos cietušajiem vairākkārt aktualizēts arī Eiropas Savienības Tiesā. "Taču šobrīd Latvijā apdrošināšanas atlīdzības izmaksa uz līguma pamata tiek sajaukta ar kaitējuma kompensāciju civiltiesībās, kas ir jānodrošina kaitējuma nodarītajam, nevis apdrošinātājam. Apdrošinātājs nav kaitējumu nodarījusī persona un neatbild par deliktu, bet gan uzņemas saistības saskaņā ar līgumu," uzsver Meija.

"Iepazīstoties ar pilnu tiesas spriedumu un tiesas apsvērumiem, izvērtēsim tālāko rīcību," piebilst Meija.

Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu iesniedza gan Priede, gan apdrošinātājs "Gjensidige". Tiesa pārsūdzību pieņēma un lieta nonāca Rīgas apgabaltiesā.

Lietu skatīja tiesnese Lelde Grauda.

Jau ziņots, ka Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2. jūnija spriedums par 2014. gadā notikušo satiksmes negadījumu, kurā Priede zaudēja savu sievu un meitiņu, paredzēja apdrošināšanas atlīdzības piedziņu 100 000 eiro apmērā.

Toreiz Priedes pilnvarotā pārstāve Iveta Ļaksa portālam "Delfi" skaidroja, ka prasības pamatā bija traģiskie notikumi 2014. gada maijā, kad Priedes ģimeni uz gājēju pārejas nāvējoši sabrauca "Rīgas satiksmes" trolejbuss. Priede vērsās tiesā pret apdrošinātāju, kur "Rīgas satiksme" bija apdrošinājusi savu civiltiesisko atbildību par trešajai personai nodarīto kaitējumu, jo apdrošinātājs par sāpēm un ciešanām izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību vien 300 eiro apmērā – 150 eiro apmērā par katru cilvēku.

Apdrošinātājs lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību pamatojis uz Ministru kabineta (MK) noteikumu punktu, kuru Satversmes tiesa 2014. gada nogalē atzina par spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža, skaidroja vīrieša pilnvarotā pārstāve. Savukārt "Gjensidige Baltic" juridiskā pārstāve un advokāte Jeļena Alfejeva pauda viedokli, ka ar šo lēmumu tiesa ir pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu un pakļāvusies sabiedrības spriedumam, kas tiesiskā valstī nav pieļaujams.

"Šī nav pirmā līdzīga rakstura lietas izskatīšana. No 2005. gada līdz 2014. gadam Latvijā bija spēkā MK noteikumi, kas precīzi definēja kārtību, kādā ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem tiek izmaksāta kompensācija. Šobrīd ir sajaukta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa uz līguma pamata ar kaitējuma kompensāciju civiltiesībās, kas ir jānodrošina kaitējuma nodarītajam, nevis apdrošinātājam," portālam "Delfi" stāstīja Alfejeva, piemetinot, ka "Gjensidige" nebija kaitējuma nodarītājs.

AAS "Gjensidige Baltic" portālam "Delfi" saistībā ar tiesas lēmumu pauž, ka Latvijā nepieciešams sakārtot sistēmu, kādā satiksmes negadījumos cietušie saņem kompensācijas par morālo kaitējumu. Uzņēmums ir pārliecināts, ka tas apliecina, ka izpratne par apdrošināšanas būtību un apdrošinātāju saistībām Latvijā "klibo" un nepieciešami būtiski uzlabojumi, kas apdrošināšanas atlīdzību izmaksas procesu precīzi definē un regulē.