Populisms Latvijā – izplatīts, bet līdz šim neefektīvs  (99)

Analizējot 128 politisko partiju 4000 zīmju programmas no 5. līdz 11. Saeimas vēlēšanām, politikas zinātņu doktore Ilze Balcere secinājusi, ka vispopulistiskākās bijušas 1995. gada 6. Saeimas vēlēšanas, kad 23 kandidējošo partiju programmās vidēji atrodami 17,7% populistiska teksta.

Balcere savā promocijas darbā par populisma līmeni partiju priekšvēlēšanu programmās skaidro, ka pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas partijas uzturēja tēzi par padomju nomenklatūras klātbūtni valsts pārvaldē, no kuras jāatbrīvojas.

Taču jau trīs gadus vēlāk, 7. Saeimas vēlēšanās šāda retorika no partiju programmām pazudusi un kopumā manifestos rodams vismazāk populistiska teksta starp septiņām Balceres analizētajām vēlēšanām – 10,6%.

Otrs augstākais populisma līmenis (15,6%) partiju manifestos bijis 10. Saeimas vēlēšanās 2010. gadā. Balcere pētījumā norāda, ka tās bijušas pirmās vēlēšanas pēc 2007. gada globālās finanšu krīzes, līdz ar to populistiem bijusi iespēja vērsties pret valdošo eliti un vainot to par radušos situāciju.

Kopš 1993. gada vēlēšanām populistiski uzsaukumi lasāmi arvien vairāku partiju programmās. Ja pēc neatkarības atgūšanas aptuveni trešdaļa partiju izmantoja šos elementus, tad 2011. gadā tā darīja jau 61% partiju.

Jo augstāks populisma līmenis, jo mazāk balsu partija iegūst, secina Balcere. Tas tiek arvien plašāk izmantots, taču nostrādā reti. Politisko zinātņu doktore portālam "Delfi" skaidro, ka Latvijas vēlētāji biežāk iestājas par stabilām partijām, kas sevi jau pierādījušas. Līdz ar to latviešu vēlētāji uzskatāmi par tādiem, kas priekšroku dod pragmatiskiem politiskiem spēkiem, nevis tādiem, kas cenšas sabiedrību pretstatīt elitei.

Pētījuma autore Balcere portālam "Delfi" pastāstīja, ka populisms visbiežāk ir mazo partiju jājamzirdziņš: "Lai gan ir izņēmumi, populistiskās programmas galvenokārt ir mazajām un nepopulārajām partijām, kuras parasti nepārvar 5% barjeru." Šādiem spēkiem ir visvieglāk pieslieties "mēs" pret "viņiem" retorikai, jo tām nav saistības ar valstī dominējošo politiku, kā arī tām visbiežāk nav iepriekšējas pieredzes parlamentā. Tiesa, šo tendenci mainījusi 12. Saeimas vēlēšanas 6,8% balsu ieguvusī "No Sirds Latvijai", kura vērsusies pret pastāvošo varu un iekārtu, norāda Balcere.

Arī parlamentā ievēlētās partijas mēdz izmantot populistiskus lozungus. Piemēram, 2011. gadā tā darījusi "Vienotība", solot cīnīties ar oligarhu ietekmi, lai gan partija jau vairākus gadus bijusi pie varas. Turklāt toreizējais valsts prezidents Valdis Zatlers, rosinot Saeimas atlaišanu un referendumu, "Rīkojumā Nr.2" pauda populistiskus lozungus, pētījumā norāda Balcere. Piemēram, Zatlers teicis, ka "Saeima parādīja, ka vispirms tā aizstāv noteiktu grupu, pat atsevišķu cilvēku personiskās intereses, nevis valsts intereses."

Balcere izceļ vēl divus gadījumus, kad populisma taktika izrādījusies veiksmīga – Joahims Zīgerists ar "Tautas kustību Latvijai" un Einārs Repše ar "Jauno laiku". Taču abi spēki nespēja ilgi noturēties parlamentā. Zīgerista partija 1995. gada vēlēšanās ieguva 16 mandātus, bet 1998. gadā nespēja pārvarēt pat 5% barjeru. Savukārt "Jaunais laiks" uzvarēja 2002. gada vēlēšanās, iegūstot 26 vietas parlamentā. 2006. gada vēlēšanās atbalsts mazinājās un partija ieguva 18 mandātus. Bet 2008. gadā partija sadalījās un 10. Saeimas vēlēšanas nepieredzēja.

Šo partiju neveiksmi Balcere skaidro ar nespēju rast kopīgu valodu ar citiem parlamenta politiķiem. "Pēc iekļūšanas likumdevējā šīs partijas ļoti bieži zaudē vēlētāju atbalstu, jo politika ir kompromisu māksla. Bet šīs partijas nav tendētas uz kompromisu. Vai nu notiek tā, kā mēs sakām, vai nekā," populistisko partiju darbību ieskicē doktore.

Būvējot partiju uz tādām mobilizējošām frāzēm un saukļiem kā "lielāku varu tautai", "izskaudīsim zagšanu" un "visus korumpantus cietumā" lielāka ir arī vēlētāju vilšanās šādos politiskajos spēkos, kad solījumi nepiepildās, portālam "Delfi" stāsta Balcere.

2014. gadā no Latvijas Reģionu apvienības saraksta Saeimā iekļuva Artuss Kaimiņš. Vēlāk gan viņš politisko spēku pameta un nodibināja savu partiju "KPV LV". Balcere norāda, ka Kaimiņa regulāri veltītā kritika ierēdņiem un citiem politiķiem liecina par populismu. Tāpat populistiski lozungi lasāmi partijas programmā, kur rakstīts: "Mūsu acu priekšā politiķi 25 gadu garumā ir izlaupījuši Latviju. Valstiski lēmumi tiek pieņemti šaurā elitāras kliķes lokā, tauta tiek atstumta no varas arvien tālāk."

Ja īsi pēc "KPV LV" izveides partijas reitings pēc pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas bija 8,4%, tad pēc mēneša atbalsts Kaimiņa politiskajam spēkam pazeminājās līdz 5,9%. Oktobrī atbalsts partijai noslīdēja zem 5% barjeras (4,6%). Lai gan socioloģiskie dati liecina, ka Ilzes Balceres tēze par populisma nepopularitāti Latvijas vēlētāju vidū joprojām ir aktuāla, viņa atgādina, ka popularitātes kritums saistīts ar rokādēm partijā, un, ka šobrīd ir pāragri norakstīt partijas izredzes 13. Saeimas vēlēšanās.

Skeptiskāks par Artusa Kaimiņa izredzēm ir politologs Jānis Ikstens: "Vispirms tauta uzgavilēja vēl vienam potenciālajam varonim, bet tad izrādījās, ka nekā. Sākumā pietika ar pāris klipiem "YouTube", bet tad vajadzēja kaut ko vairāk. Tas norāda uz zināmu sabiedrības briedumu. Mēs redzam, ka vēl pusgadu pēc dibināšanas partijai vēl nav sakarīgas programmas. Tā ir zīme, ka no partijas nekas prātīgs nesanāks."

Politikas zinātņu doktore Balcere portālam "Delfi" skaidro, Latvijai nav raksturīgs Rietumeiropā atbalstu gūstošais radikāli labējais populisms, kur dzirdami pret etniskajām minoritātēm un imigrantiem vērsti saukļi. Šāda ideoloģija tur izplatījusies sākot ar 1980. un 1990. gadiem, uzskatot, ka pārāk liberāla imigrācijas politika ir radījusi nopietnu apdraudējumu nacionālajai identitātei.

Dzīves līmeņa stagnācija, ekonomiskā nevienlīdzība, sabiedrības bezspēcīguma izjūta politisko lēmumu pieņemšanā, politikas pārvēršanās par noslēgtu sistēmu, migrācijas krīze, globalizācija, "Brexit" un ASV prezidenta vēlēšanas – tā ir daļa faktoru, kas aktualizējuši populisma idejas citviet pasaulē, skaidro Ikstens. Lai gan daļa faktoru ir aktuāla arī Latvijā, politologs neprognozē, ka populisti varētu nākt pie varas.

"Rietumeiropas populistu saiknes ar Maskavu ik pa brīdim tiek izgaismotas. Tas vēl jo vairāk sabiedrībā nostiprina priekšstatu, ka šie spēki ir plašākas spēles sastāvdaļa. Esmu pilnīgi drošs, ka šādi argumenti tiks izmantoti arī Latvijā, neatkarīgi no tā, vai tam būs reāls pamats," stāsta Ikstens.

Ja ASV vēlētājiem ārpolitiskie apsvērumi ir sekundāri, tad Latvijas vēlētāji par tiem ir spiesti aizdomāties pie vēlēšanu urnas. Akcentējot Krievijas klātbūtni, Ikstens ieskicē vēlētāju domu gājienu: "Mēs drīkstam justies neapmierināti, bet mēs nedrīkstam būt pavisam neapdomīgi savā izvēlē."