Pirmā pilotprojekta eksāmena dabaszinātnēs - fizikā, ķīmijā un dabaszinībās - rezultāti mudina apsvērt iespēju centralizētos eksāmenus skolēniem noteikt agrāk, nevis pēdējā mācību gadā, šādas idejas otrdien izskanēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.
Šādas izmaiņas varētu ieviest, lai skolnieki pēc eksāmenu nokārtošanas varētu specializēties kādā konkrētā jomā.
Valsts izglītības satura centrs (VISC) ir apkopojis secinājumus par pirmo pilotprojekta eksāmenu dabaszinātnēs, kura mērķis bija novērtēt izglītojamo mācību sasniegumus fizikā, ķīmijā un dabaszinībās, iegūstot detalizētu atgriezenisko saiti mācību sasniegumu rezultātu izvērtēšanai un jauna centralizētā eksāmena veidošanai.
Komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele (V) norādīja, ka pirmie rezultāti parāda to, ka aktīvi jāstrādā pie mācību satura pilnveides, lai skolēni prastu iegūtās zināšanas pielietot arī dzīvē, nevis tikai ierastās, šabloniskās situācijās, kādas aprakstītas mācību grāmatās. Viņa piebilda, ka obligāti centralizētie eksāmeni paši par sevi neko neatrisinās, uzsverot, ka nepieciešama sistemātiska pieeja, kas ietver gan satura izmaiņas, gan pedagogu profesionālo pilnveidi.
Viedoklis par nepieciešamību kārtot obligātu eksāmenu kādā no dabaszinātnēm komisijas sēdē uzaicināto personu vidū atšķīrās.
Pilotprojekta eksāmens sastāvēja no divām daļām: pirmās daļas uzdevumu saturs bija virzīts uz zināšanu un pamatprasmju līmeņa mērīšanu, bet otrā daļa bija veltīta prasmju un kompetenču līmeņa noteikšanai. Vairākiem uzdevumiem, kuri bija iekļauti pilotprojekta eksāmenu darbos, bija konteksts, kas saistīts ar reālo dzīvi.
Rezultāti liecina, ka skolēniem kopumā ir nepieciešamās zināšanas un pamatprasmes, taču liela daļa nemāk tās likt lietā, ja uzdevumā tikusi aprakstīta nestandarta situācija, sēdē uzsvēra VISC Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītāja Ingrīda Kamarūte. Fragmentāras fizikas un ķīmijas jēdzienu un pamatlikumu zināšanas izteikti atspoguļojušās nepietiekamās skolēnu prasmēs tās izmantot sadzīves fizikālo, ķīmisko un bioloģisko procesu skaidrojumā.
Pirmajā pilotprojektā, kas notika 2015./2016. mācību gadā, piedalījās 105 izglītības iestādes. Eksāmenu fizikā kārtoja 1627 skolēni, ķīmijā - 1219, bet dabaszinībās - 354 skolēni. Visa klase piedalījās vienā eksāmenā, kuru bija izvēlējusies konkrētā skola. Gatavojoties otrajam pilotprojekta eksāmenam, VISC mudina ļaut skolēniem pašiem izvēlēties, kuru eksāmenu kārtot.
Deputāti, uzklausot pirmos secinājumus un diskutējot par jauna obligātā centralizētā eksāmena ieviešanu, uzsvēra, ka jāmeklē iespējas veicināt kvalitatīvāku izglītības ieguvi. Deputāti pauda bažas, ka obligāti centralizētie eksāmeni nozīmē to, ka jāsamazina prasību līmenis, taču tas nemudina tiekties pēc augstākiem rezultātiem un nereti atstāj novārtā talantīgākos skolēnus.
Kā viens no risinājumiem būtu iespēja eksāmenus noteikt agrāk nekā līdz šim, proti, ne pēdējā mācību gadā, lai pēc tam skolēni varētu specializēties savā izvēlētajā mācību priekšmetā. Tas rosinātu spēcīgāku atbalstu konkrētās jomās apdāvinātākajiem skolēniem, mudinot attīstīt savas zināšanas un prasmes vēl augstākā līmenī. Tāpat sēdē tika uzsvērta interešu izglītības loma, rosinot skolēnos interesi apgūt inženiertehniskās zinātnes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
