Galīgajā lasījumā pieņem 'lojalitātes grozījumus'; pedagogus atlaidīs par diskriminēšanu  (106)

Par grozījumiem balsoja 56 deputāti, pret 35.

Sākotnēji likumprojekts paredzēja, ka gadījumos, ja skolotājs nav ievērojis pienākumu "veidot izglītojamā attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti, audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus – Latvijas patriotus" darba devējam ir pienākums nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar pedagogu.

Vienlaikus tika paredzēts darba devējam pienākums nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar pedagogu vai izglītības iestādes vadītāju, ja viņš nav lojāls Latvijas Republikai un Satversmei.

Grozījumi izsauca skaļas debates nozares pārstāvju vidū. Šīs likuma normas no budžeta pavadošās likumprojekta paketes lūdza izslēgt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, frakcija "Saskaņa", Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī Saeimas Juridiskais birojs. Priekšlikumu izteicēji aicināja konkrētos grozījumus skatīt ierastajā kārtībā, vētījot trīs lasījumos.

"Taisnības labad man ir jāizsaka pateicība ministru kabinetam un galvenokārt sabiedrībai par to, ka tā spiediena rezultātā lojalitātes likumprojekta redakcija ir pilnveidota tiktāl, ka tas vismaz ir lietojams instruments," Saeima sēdē skaidroja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ilze Viņķele (V). "Un gribu visus mūs apsveikt ar to, ka pagājušā gada vasarā dzimušajiem tikumības grozījumiem, kuru mamma ir Jūlija Stepaņenko, mēs pievienojam šodien brālīti, kas ir lojalitātes grozījumi, un kuriem nav mammas, bet ir tēvs."

Savukārt deputāts Andrejs Elkniņš (S) norādīja: "Diemžēl tas tiešām ir kauns, ka ministrs, pārstāvot veselu nozari, nāk un mēģina izmantot regulējumu, lai atriebtos cilvēkam, kurš ir uztaisījis kaverversiju, izmantojis "Pink Floyd" un iedziedājis dziesmiņu par to, kā ministrs vērsās iepriekš pret krievu skolām. Tiešām ir ļoti nicinoša vēršanās pret konkrētu skolotāju ar šāda veida Izglītības likuma grozījumiem."

Inguna Sudraba (NSL) uzsvēra, ka "pedagogu vairs neatlaidīs no darba par to, ja skolēns gadījumā mocīs kaķi vai izbradās apstādījumus, varbūt nedziedās pareizās dziesmas".

"Bet pedagogu joprojām varēs atlaist no darba, ja šis skolēns nebūs Latvijas patriots. Un man ir aicinājums, jūs paskatieties paši uz sevi! Cikiem no jums bērni šodien nav Latvijā?" retoriski vaicāja Sudraba.

Ņemot vērā iepriekš izteiktos iebildumus, Ministru kabinets (MK) iesniedza vairākus jaunus priekšlikumus, precizējot gadījumus, kad no darba var atlaist valstij nelojālus pedagogus.

Piemēram, lemts papildināt 30. panta ceturtās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem "kura ir lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei" ar vārdiem "tostarp nepārkāpj diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes pret personu aizliegumu".

Tāpat MK iesniegtie un komisijas atbalstītie priekšlikumi paredz – ja pedagogs vai izglītības iestādes vadītājs nav lojāls Latvijas Republikai un Satversmei un nav ievērojis iepriekš minēto pienākumu un ja to konstatē Izglītības kvalitātes valsts dienests vai darba devējs, personai aizliegts ieņemt izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga amatu.

Saeima MK iesniegtos priekšlikumus galīgajā lasījumā atbalstīja.

Vienlaikus grozījumi Izglītības likumā paredz pilnveidot pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmu. Pedagogu darba kvalitātes novērtēšanā plānots ieviest trīs pakāpes līdzšinējo piecu vietā.

Vēstīts, ka Saeima trešdien ārkārtas sēdē lemj par nākamā gada valsts budžeta projektu. Salīdzinot ar 2016. gadu, budžetā paredzēti par 664 miljoniem eiro lielāki ieņēmumi, bet budžeta izdevumi pieaugs par 681 miljonu eiro. Līdz ar budžeta pieņemšanu tiek skatīti vairāki pavadošie likumprojekti.