Saeima trešdien, 23. novembrī, ārkārtas sēdē atbalstīja grozījumus Augstākās izglītības likumā, kas paredz ieviest studējošo un absolventu reģistru.
Tajā apkopos ziņas par studiju programmās studējošajiem un doktora zinātniskā grāda pretendentiem, kā arī nepersonificētus statistikas datus par absolventu nodarbinātību un ienākumiem.
Grozījumi, kā uzskata IZM, nodrošinās studējošo un absolventu monitoringa sistēmas ieviešanu.
"Reģistrs būs nozīmīgs instruments, spriežot par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā. Tas ļaus izvērtēt, vai ieguldījumi augstākajā izglītībā atbilst darba tirgus, sabiedrības un tautsaimniecības attīstības prasībām, uzlabojot augstākās izglītības politikas plānošanu. Tas palīdzēs, spriežot par tādiem jautājumiem kā, piemēram, akreditācija un budžetu vietu sadale," skaidro IZM pārstāvji.
Tāpat ministrija ieplānojusi, ka reģistrs kalpos arī kā palīgs topošajiem studentiem, jo ļaušot iepazīties ar iespējamām nākotnes perspektīvām, izvēloties atbilstošo studiju programmu.
Pret reģistra izveidi iebilda "Saskaņas" deputāts Ņikita Ņikiforovs, kurš ir viens no retajiem opozīcijas politiķiem, kas iesaistās diskusijās par augstākās izglītības jautājumiem.
"Tātad ko paredz likumprojekts? Ieviest studējošo un absolventu reģistru. Ar studējošiem viss ir skaidrs. Tas bija jau sen izdiskutēts un atbalstīts. Bet ar absolventu reģistru ir vesela virkne jautājumu, uz kuriem atbildes nevar atrast ne likumprojekta tekstā, ne anotācijā."
"Komisijas laikā pirmais priekšlikums, kuru mēs saņēmām no Saeimas Juridiskā biroja, bija – izslēgt šo likumprojektu no budžeta pakas. Kāpēc? Tāpēc ka viņam nav acīm redzamas ietekmes uz nākamā gada valsts budžetu un ir neatbildēta vesela virkne jautājumu, kuri it kā būs atbildētu Ministru kabineta noteikumos," sacīja Ņikiforovs.
"Piedāvātā konstrukcija būtiski atšķiras no normām, kas jau regulē citus reģistrus, piemēram, tādus kā augstskolu reģistru, akadēmiskā personāla reģistru un diplomu reģistru. Tajos reģistros likumdevējs detalizēti uzskaitīja reģistros ierakstāmās ziņas, to iesniegšanas kārtību un citus reģistra darbībai svarīgus apstākļus. Šoreiz nekā nav. Mēs nezinām, kāds ir mērķis, kādi dati būs pieprasīti, kā viņi būs importēti šajos reģistros, kā būs risināmi jautājumi ar personas datu aizsardzības problēmām un tā tālāk, un tā joprojām."
Studējošo un absolventu reģistrs noteikts kā Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa. Datus reģistram par studējošajiem un doktora zinātniskā grāda pretendentiem sniegs augstskolas un koledžas. Nepersonificētus statistikas datus par absolventu nodarbinātību un ienākumiem reģistram sniegs Valsts ieņēmumu dienests, bet datus par absolventiem, kuriem piešķirts bezdarbnieka vai darba meklētāja statuss, - Nodarbinātības valsts aģentūra.
Likumprojekts paredz, ka reģistrā iesniedzamās informācijas apjomu un informācijas iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Likumprojekta pieņemšana vienlaikus ar likumprojekta „Par valsts budžetu 2017.gadam" nepieciešama, lai nodrošinātu augstskolām un koledžām piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojuma efektīvu plānošanu un kontroli, piešķirot finansējumu kvalitatīvām studiju programmām, kuru absolventi ir pieprasīti darba tirgū, un saņemt atalgojumu atbilstoši savai kvalifikācijai, uzsvērts anotācijā.
Likums stāsies spēkā 2017.gada 1.janvārī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
