"Saskaņa" Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniegusi prasību pret publicisti un viesprofesori Latvijā Sandru Veinbergu un portālu "TVNet" par godu un cieņu aizskaroša viedokļa atsaukšanu, atvainošanos un naudas piedziņu par partijai nodarīto morālo kaitējumu.
Kaitējumu partijai esot nodarījis pagājušajā gadā pēc vēlēšanām portālā publicētais Veinbergas raksts, kur autore pauž viedokli, ka "Saskaņa" ir prokremliska partija. Lieta tika nodota Talsu rajona tiesai, pirmā tiesas sēde notika 9. jūnijā, un pēc Jāņiem, 25. jūnijā, būs zināms, vai lieta tiek izbeigta vai turpināsies.
Prasība tiesā pret žurnālistiem viņu paustā viedokļa dēļ nav nekas jauns. Tāpat kā nav jaunums, ka "Saskaņa" ne reizi vien ir pūlējusies iesūdzēt tiesā žurnālistus un/vai masu medijus par sev netīkamiem viedokļiem.
2012. gadā Rīgas mērs Nils Ušakovs iesūdzēja tiesā žurnālu "Ir" un tā komentētāju Aivaru Ozoliņu par komentāru "Dinozauru dumpis", kurā komentētājs pauda viedokli, ka valdības krīze būtu izdevīga "Saskaņas centram", kas Ušakova kleptokrātu Rīgas domi pirms pašvaldību vēlēšanām arvien vairāk pozicionē kā alternatīvu valsts valdībai.
Ušakovu bija aizskāris vārds "kleptokrātija" jeb valdošās varas korupcijas veids, kad pie varas esošie palielina personīgo labklājību uz valsts resursu rēķina, bieži izliekoties par plašas sabiedrības labdariem un pakalpojumu sniedzējiem. Tiesa pilnībā noraidīja Rīgas mēra prasību pret medija izdevēju un arī pret komentētāju Aivaru Ozoliņu.
Pagājušajā gadā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa noraidīja 2012. gada oktobrī politisko partiju apvienības "Saskaņas centrs" celto prasību pret AS "Delfi" un Pēteri Vinķeli par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, atvainošanos un mantiskas kompensācijas piedziņu.
"Saskaņas centrs" uzskatīja, ka tās godu un cieņu aizskar Pētera Vinķeļa raksta "Kreisais strupceļš aiz Rīgas mūra" (publicēts 2012. gada 19. septembrī portālā "Delfi") frāze "izmantot labēji centrisko politiķu komunikācijas kļūdas, kliegt "ķeriet zagli!", lai šai burzmā pilsoņi nepamanītu Saskaņas centra laikā par leģendāru kļuvušo nekaunīgo 20 % otkatu Rīgas publiskajos iepirkumos".
Tomēr Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa spriedumā nepiekrita "Saskaņas centra" viedoklim un, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, norādīja, ka strīdus frāze ir vērtējama kā Pētera Vinķeļa subjektīvi paustais viedoklis, nevis ziņa.
Jāpiebilst, ka Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2003/2004. gada pētījumā "Tiesu prakse lietās par personas goda un cieņas civiltiesisko aizsardzību" norādīts, ka viedoklis nav pakļaujams patiesības pārbaudei.
Tas atspoguļo personas subjektīvu vērtējumu par kādu personu, tās darbību vai kādu notikumu. Tādēļ tas nevar būt ne patiess, ne nepatiess, lai arī cik nepieņemams tas kādam liktos. Tā kā viedokļa atbilstību patiesībai pierādīt nav iespējams, šāda prasība jau pati par sevi tiks vērtēta kā vārda brīvības pārkāpums, konstatēts Augstākās tiesas dokumentā.
Savukārt Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) uzsvērusi, ka "vārda brīvība attiecināma ne tikai uz "informāciju" vai "idejām", kas tiek uztvertas labvēlīgi vai neitrāli, bet arī uz tām, kas apvaino, šokē vai uztrauc valsti vai kādu sabiedrības daļu. Tādas prasības izvirza plurālisms, tolerance un iecietība, bez kuras nav iedomājama demokrātiska sabiedrība."
Turklāt ECT arī atgādina, ka politiķiem un varas pārstāvjiem ir jāpieņem lielāka kritika nekā vidusmēra iedzīvotājiem. Jā, ECT ir paredzējusi iespēju ierobežot preses brīvības izpausmes, bet jebkurai nepieciešamībai ierobežot fundamentālo vārda brīvības tiesību ir jābūt pārliecinoši konstatētai. "Pieļaujamās kritikas robežas attiecībā uz politiķi ir plašākas, nekā kritizējot privātpersonu. Atšķirībā no pēdējā, politiķis neizbēgami sevi nostāda katra vārda un rīcības ciešai uzraudzībai gan no žurnālistu, gan plašas sabiedrības puses, un tādēļ viņam ir jābūt ar lielāku tolerances pakāpi," uzskata ECT.
Varētu jau brīnīties par "Saskaņas" prasību pret Veinbergu un atgādināt, ka "Saskaņai" joprojām ir līgums ar Putina partiju "Vienotā Krievija", varētu atcerēties, ka "Saskaņa" savulaik neatbalstīja Saeimas rezolūciju Krimas aneksijas jautājumā.
Var minēt vēl daudz citu piemēru, kas liecina, ka "Saskaņa" ir prokremliska un ir Putina Trojas zirgs, taču patiesībā tas nemaz nav jādara. Žurnālistam ir tiesības uz savu viedokli par politiku un politiķiem un par to viņu nevar tiesāt.
Ir skaidrs, ka beigu beigās "Saskaņa" zaudēs un ka prasības mērķis ir iebiedēt pārējos cilvēkus un panākt viņu klusēšanu.
"Saskaņa" izmanto tiesības iesniegt prasību tiesā, un demokrātijas aizsegā cenšas graut mūsu valsts pamatus, kalpojot Kremlim. Tā ir iebiedēšanas un nokausēšanas taktika. Tāpēc tādi un līdzīgi procesi būs vēl un vēl. Mums jāturpina runāt skaidru un tiešu valodu, saucot lietas to īstajos vārdos un nebaidoties no iespējamiem "saskanīgiem procesiem".