Rēķins 192 eiro, pensija 202 eiro – Altonavas ielas nama iedzīvotāji cīnās par palikšanu mājā  (216)

"Mums vienkārši nav kur iet. Vēl īrēt? Jāturpina būs maksāt par plānotajiem remontiem, būs jāmaksā visa apsaimniekošana, plus vēl īrēt?" vaicā dzīvokļa īpašniece Ilze Rudaka, piebilstot, ka lielākā daļa mājas iedzīvotāju ir pensionāri, kuriem nav līdzekļu otra dzīvokļa īrēšanai.

Kā pastāstīja Ludmila Kramska, kura dzīvokli šajā namā iegādājusies 2012. gadā, viņas pensija ir 202 eiro, bet par dzīvokli, ieskaitot maksu apsaimniekotājam "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) par plānotajiem remontdarbiem, kopumā jāmaksā 192 eiro: "Tās taču ir šausmas! Vēl vajag gaismu, "Lattelecom'' un viss – zobus jākar vadzī." Viņa atzīst, ka nemaksā visu rēķinu, jo tas "vienkārši nav iespējams".

Rudaka pastāstīja, ka iedzīvotāji saprot remontdarbu nepieciešamību un pērn vērsušies pie RNP ar lūgumu salabot pagrabu, lai nostiprinātu ēkas pamatus, taču atbildi no apsaimniekotāja tā arī neesot saņēmuši. Uzņēmumā portālam "Delfi" gan norādīja, ka 2015. gadā neviens iesniegums vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums neesot saņemts, taču iesniegumi no mājas iedzīvotājiem un dzīvokļu īpašniekiem RNP reģistrēti 2014. un 2016. gadā.

"Iedzīvotāju, nevis kopīpašnieku iesniegums ar lūgumu veikt apjomīgus remontdarbus nav uzskatāms par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, jo par kopīpašumu ir tiesīgi lemt tikai dzīvojamās mājas kopīpašnieki Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktā kārtībā," skaidroja RNP Komunikācijas nodaļas projektu vadītāja Santa Vaļuma.

Jau iepriekš RNP uzsvēra, ka tā rīcībā ir 2014. gada 20. februārī reģistrēts dzīvokļu īpašnieku un iedzīvotāju iesniegums, kurā saskaņā ar RNP pausto teikts: "Mēs visi atsakāmies no jebkāda mājas remonta darbiem. Atsakāmies no visiem plānotajiem remonta darbiem." Savukārt gan Kramska, gan Rudaka neatminas, ka šādu iesniegumu būtu parakstījušas, skaidrojot, ka parakstīts vien dokuments par plānoto remontdarbu maksas neievākšanu.

''Namu pārvaldnieks saka, ka mēs pirms diviem gadiem esot atteikušies. Atklāti sakot, es neatceros tādu gadījumu, ka mēs būtu atteikušies,'' turpina Rudaka, ''pirms gada, kad parādījās lielākas summas, mēs rakstījām lūgumu. Nokavējām gan to rakstīšanas laiku, kad vajadzēja atteikties. Mēs esam iesnieguši lūgumu, lai mums samazina summas. Lai mums nav jāmaksā par plānotajiem remontdarbiem, jo par tiem jāmaksā divas reizes vairāk nekā par dzīvokļa apsaimniekošanu.''

Tiesa gan, bez dzīvokļu īpašnieku sagādāta finansējuma RNP remontdarbus veikt nevar. ''Atkārtoti jāuzsver, ka mājas pārvaldnieks atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem dzīvojamā mājā var veikt remontdarbus, kuru izpildei dzīvojamās mājas kopīpašnieki nodrošinājuši nepieciešamo finansējumu,'' pauda Vaļuma.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas būvvalde, pamatojoties uz ēkas tehniskās apsekošanas atzinumu, 11. novembrī vēstulē mājas kopīpašniekus brīdināja par to, ka ēkā ir bīstami uzturēties un pieprasīja novērst tās bīstamību.

Būvvaldes paziņojumā norādīts, ka māja atzīta par ekspluatācijai nederīgu un iekonservējamu būvi, tādēļ līdz nākamā gada 15. februārim tā jāatbrīvo.

"Būvvalde konkrētajā gadījumā nav pieņēmusi lēmumu par fizisku personas izlikšanu no īpašuma. Ir aizliegta tā ekspluatācija līdz bīstamības novēršanai, lai mazinātu iespējamos iedzīvotāju un sabiedrības apdraudējuma riskus,'' iepriekš informēja Būvvalde.

Iestāde uzdevusi ēkas kopīpašniekiem nekavējoties pārtraukt ēkas ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai un līdz 2017. gada 15. februārim veikt ēkas konservāciju, izstrādājot un iesniedzot Būvvaldē atbilstošu būvniecības dokumentāciju.

Eksperta slēdzienā norādīts, ka ēka nav derīga turpmākai ekspluatācijai un atsevišķi būves elementi ir avārijas stāvoklī. Piemēram, "pamatu tehniskais stāvoklis vērtējams ka neapmierinošs." "Kopumā nesošo sienu un pārsedžu tehniskais stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs." "Kopumā starpstāvu pārsegums tehniskais stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs." Tāpat eksperts arī norādījis veicamos pasākumus, lai nodrošinātu ēkas drošu turpmāko ekspluatāciju.