AFP -212
Foto: AFP/Scanpix/LETA
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) uzskata, ka izglītības iestādē jāstrādā Latvijai lojāliem pedagogiem un lūdz Valsts prezidentu neizsludināt 2016.gada 23.novembrī Saeimas pieņemtos Grozījumus Izglītības likumā un atdot tos otrreizējai izskatīšanai, portālu “Delfi” informēja organizācijās.

Likumprojektu parastā virzība no nozares ministrijas notiek, vispirms tos izskatot Valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabineta komitejā, Ministru kabinetā. Normatīvie akti paredz kārtību, kādā nacionālā līmeņa sociālie partneri saņem dokumentu projektus, lai sniegtu savus atzinumus.

Uzskatām, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nepamatoti pievienojusi kā pavadošo likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" likumprojektam "Par valsts budžetu 2017.gadam". Minētā likumprojekta iekļaušana ar budžetu saistīto likumprojektu paketē bija nepamatota, jo grozījumi nav saistīti ar valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 2017.gadā, ko apliecina likumprojekta anotācijā norādītā informācija.

Saskaņā ar LIZDA, LIVA noslēgto vienošanos ar IZM, ministrija iepazīstina ar izstrādātajiem projektiem pirms to tālākas virzīšanas. Diemžēl diskusiju par šiem grozījumiem nebija ne ar LIZDA, ne LIVA.

Pieņemtie "Grozījumi Izglītības likumā" satur tiesību normas, kas nozarē strādājošo vidū ir nesaprotamas un iepriekš neizdiskutētas. Ikvienam pedagogam ir svarīgi saprast un zināt savas tiesības, kā arī nešaubīgi apzināties robežu, kad "Izglītības likuma" uzliktie pienākumi netiek pildīti Latvijas Republikai nelojālā veidā. Likumdevējs nav sniedzis definīciju – kas ir lojāls un kas – nelojāls pedagogs.

LIZDA un LIVA uzskata, ka kopumā ministrijas virzītie grozījumi šādā veidā liecina par ministrijas neizpratni par profesionālu un konstruktīvu sociālo dialogu demokrātiskā valstī un, pats būtiskākais, – ar neuzticēšanos saviem pedagogiem, viņu profesionalitātei, godprātīgumam, lojalitātei Latvijas Republikai un tās Satversmei.

Jau vēstīts, ka trešdien, 23. novembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus, precizējot gadījumus, kad no darba var atlaist valstij nelojālus pedagogus.

Par grozījumiem balsoja 56 deputāti, pret 35.

Sākotnēji likumprojekts paredzēja, ka gadījumos, ja skolotājs nav ievērojis pienākumu "veidot izglītojamā attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti, audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus – Latvijas patriotus" darba devējam ir pienākums nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar pedagogu.

Vienlaikus tika paredzēts darba devējam pienākums nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar pedagogu vai izglītības iestādes vadītāju, ja viņš nav lojāls Latvijas Republikai un Satversmei.

Grozījumi izsauca skaļas debates nozares pārstāvju vidū. Šīs likuma normas no budžeta pavadošās likumprojekta paketes lūdza izslēgt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, frakcija "Saskaņa", Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī Saeimas Juridiskais birojs. Priekšlikumu izteicēji aicināja konkrētos grozījumus skatīt ierastajā kārtībā, vētījot trīs lasījumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!