Pagarinātais tramvajs - 7
Foto: LETA
25. novembra agrā rītā Armands ar 6. tramvaju no galapunkta Juglā devās uz darbu. Biļeti viņš grasījās iegādāties tramvajā izvietotajā speciālajā automātā, taču diemžēl ierīce bija sabojājusies un ar karti norēķināties nevarēja, turklāt kā "bezbiļetnieku" Armandu kontrolieri mēģināja sodīt un izsēdināt.

"Tajā dienā man bija rīta maiņa. Darbavietā jāierodas 6.30. Vienīgā iespēja paspēt ir, braucot ar 6. tramvaju pulksten 5.40," stāsta Armands. "Zināju, ka man beigusies mēnešbiļete, kuru, kā jau ierasts, biju plānojis par 35 eiro nopirkt pašā tramvajā," atceras Armands.

Kolīdz viņš iekāpa transportlīdzeklī, viņš nekavējoties devās pie biļešu automāta, taču izrādījās, ka automāts pieņem tikai skaidru naudu, kādas Armandam līdzi nebija. "Sāku jau uztraukties, jo jutu, ka rīts neievirzīsies labā gultnē. Vērsos ar problēmu pie vadītājas, kura biļešu automātu pārstartēja," klāsta Armands. Diemžēl arī pēc tam norēķināties ar karti nebija iespējams.

Pieturā pie Rīgas 45. vidusskolas iekāpa biļešu kontrolieri. Kontroliere Armandam piebikstījusi ar pirkstu un prasījusi biļeti, uz ko Armands atbildējis, ka nav varējis tādu iegādāties bojāta biļešu automāta dēļ.

"Spriežot pēc akcenta, sieviete bija krievvalodīga, viņa nesaprata, ko es viņai saku, tikai vairākkārt atkārtoja vienu un to pašu, proti, ka man jāmaksā sods," atminas Armands. Drīz vien sarunā ar kontrolieri iesaistījies arī "Koblenz" apsargs un licis Armandam izkāpt. Apsargam prasībā izkāpt pievienojušies citi kontrolieri. Arī vēršanās pie tramvaja vadītājas Armandu neglāba, jo radušos situāciju viņa skaidrojusi vien ar to, ka "nav atbildes no karšu termināļa".

"Apsargs gribēja mani aiztikt un izsēdināt, bet es viņam to neļāvu. Pavaicāju kontrolieriem, lai nosauc savus vārdus un uzvārdus, jo tie nekur nebija redzami. Sāku filmēt un tikai tad kontrolieri no manis atkāpās," stāsta Armands. Viņam notikušais radīja veselības sarežģījumus. Viņš ir vairākkārt operēts galvas un sejas rajonā, tādēļ arī neliela stresa situācijā Armandam sākas neciešamas galvassāpes un reiboņi, kuri turpinās visu dienu.

Armands ir saniknots un pauž, ka viņam apnikusi Rīgas mēra Nila Ušakova (S) un "Rīgas satiksmes" patvaļa un tas, ka uzņēmums rīdziniekiem, lai gan pieprasa maksāt nesamērīgu cenu par braucienu, nespēj nodrošināt normālu pakalpojumu.

"Es, labu gribēdams, vēlējos mierīgi samaksāt šo pārspīlēti sadārdzināto summu un mierīgi nokļūt darbā, bet nē! Tai pat laikā ik dienas šajā pašā maršrutā netraucēti pārvietojas vismaz trīs bezpajumtnieki," norāda Armands.

Viņš novērojis, ka kontrolieri sabiedriskajā transportā sodu liek maksāt tikai tiem, kuri var to atļauties, tai pat laikā bezpajumtniekiem sodu maksāt neliek. "Viņi sauc sevi par kontroli, bet sabiedriskajos transportos nav nekādas kontroles pār notiekošo. Šoreiz "Rīgas satiksmei" nāksies par to atbildēt, jo par goda un cieņas aizskaršanu es viņus sūdzēšu tiesā," rīcības plānu atklāj Armands.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Vineta Ore skaidro, ka vispirms nesaprašanās ar "Rīgas satiksmi" Armandam jārisina sarunu ceļā vai arī, rakstot iesniegumu.

"Iesniegumā pakalpojuma sniedzējam patērētājs uzrāda savu vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju, dzīvesvietas adresi, datumu. Jāapraksta strīda būtība, prasījums un tā pamatojums. Iesniegumam jāpievieno arī darījumu apliecinošu dokumentu kopijas, kā arī citus iesniegumu pamatojošus dokumentus, ja tādi ir," stāsta Ore.

Rakstiska atbilde uz iesniegumu patērētājam jāsaņem 15 darbadienu laikā. Vēstulē jāinformē par iespējamo prasījuma izpildes veidu vai strīda risinājumu. Pārdevējs savā atbildes vēstulē var arī norādīt, ka prasība nav pamatota, vai arī var piedāvāt citu strīda risinājumu. Prasību var atteikt, skaidro PTAC pārstāve.

"Ja no pakalpojuma sniedzēja nav atbildes uz iesniegumu, tad tā uzskatāma par atteikšanās pildīt patērētāja prasījumu. Tādā gadījumā, kā arī tad, ja patērētājs nav apmierināts ar atbildi, viņš var vērsties ar iesniegumu PTAC," teic Ore.

Savukārt "Rīgas satiksmē" Baiba Bartaševiča-Feldmane norāda, ka jebkurā gadījumā pēc iekāpšanas sabiedriskajā transportā pasažiera pienākums ir nekavējoties reģistrēt e-talonu. Ja tas nav darīts un iekāpj kontrole, tā ir tiesīga uzlikt sodu.

"Par konkrēto gadījumu kontrolieriem un apsardzes darbiniekiem pieprasīti paskaidrojumi. Spriežot pēc saņemtajiem skaidrojumiem, kontroles laikā "Rīgas satiksmes" kontrolieru un apsargu pilnvaras nav pārkāptas," pauž Bartaševiča-Feldmane.

Papildus pieprasīta arī informācija par biļešu automāta tehnisko stāvokli un video ieraksts no tramvaja salona, informē "Rīgas satiksmē".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!