Lai gan Latvijas mediju telpa tematos, kas saistīti ar valsts aizsardzību, ir visai noturīga pret Krievijas vēstījumiem, sabiedrībai būtu jāstiprina kritiskā domāšana un jāvērtē avoti, no kuriem tiek iegūtas ziņas, tā, komentējot Latvijas Ārpolitikas institūta pētījumu "Latvijas plašsaziņas līdzekļu noturība pret citu valstu vēstījumiem: Krievijas faktors NATO 2016. gada Varšavas samita kontekstā", portālam "Delfi" pauda viens no pētījuma autoriem Māris Andžāns.
Saskaņā ar pētījumā secināto gan latviski, gan krieviski raidošie un rakstošie Latvijas plašsaziņas līdzekļi Krievijas informācijas avotu sniegtos vēstījumus par Varšavas samitu, kas notika jūlijā, izmantoja viedokļu dažādībai un tie netika pasniegti ''ne sensacionāli, nedz arī aizstāvot šādas informācijas būtiskumu''.
Pētījuma autori gan secinājuši, ka "Latvijas plašsaziņas telpas noturība ar Latvijas aizsardzību saistītajos jautājumos neizslēdz atsevišķu sabiedrības grupu lielāku ievainojamību pret citu valstu vēstījumiem, jo daļa sabiedrības informāciju uzņem no Krievijas plašsaziņas līdzekļu telpas". Tāpat mediju lietotājus var ietekmēt dzīvošana salīdzinoši slēgtā informācijas telpā, proti, iespēja sociālajos tīklos, mobilajās aplikācijās un citviet pašam izvēlēties un atlasīt tikai konkrētus avotus, kas šķiet interesanti un saistoši.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
