Ja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) nerosinās dienesta pārbaudi Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) saistībā ar mērķdotācijā pedagogu algām pāri palikušo 1,7 miljonu eiro sadalījumu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) lūgs Saeimai veidot Parlamentārās izmeklēšanas komisiju.
Kā intervijā pastāstīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, Kučinska rīcībai būtu bijis jābūt ātrākai, tomēr viņam lēmuma pieņemšanai saistībā ar LIZDA iesniegtajiem 17 400 parakstiem jāpieņem līdz 1.decembrim.
"Ja gadījumā rīcības nebūs, mēs vērsīsimies pie pilnīgi visām Saeimas frakcijām, lai veidotu Parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Mēs saviem 17 400 cilvēkiem esam parādā atbildi par to, kurš deva rīkojumu par 1,7 miljonu eiro izlietošanu citiem mērķiem. Mēs to izdarīsim - lai vai ko tas no mums prasītu!" teica Vanaga.
Viņa uzskata, ka pedagogi, kuriem no 1,7 miljoniem eiro klāt pie atalgojuma nenāks nekas, to apzinās un minētais parakstu apjoms liecina par kopīgu nozares nostāju pret negodīgu procesu kopumā.
"Daļai pedagogu no šīs naudas nekas netiks - viņi to saprot, tomēr viņi iestājas pret to, ka process nav godīgs. Pedagogi iestājas par to, ka tam, kas deva rīkojumu par naudas izlietojumu citiem mērķiem, beidzot ir jāatbild. Šodien vēl nav premjera rīkojuma par disciplinārlietas ierosināšanu, taču mēs lūkosim, kāda būs Ministru prezidenta rīcība pēc budžeta pieņemšanas," norādīja arodbiedrības vadītāja.
Kā ziņots, Ministru kabinets iepriekš apstiprināja pedagogu atalgojuma reformas ieviešanā pāri palikušā 1,7 miljonu eiro sadalījumu pašvaldībām, papildu līdzekļus iedalot 118 pašvaldībām.
Lai nodrošinātu šogad 1.septembrī sākto pedagogu darba samaksas reformu, atbilstoši likumā par valsts budžetu 2016.gadam noteiktajam nesadalītais finansējums 1 726 808 eiro apmērā sadalīts Latvijas pašvaldībām kā vienreizēja papildu mērķdotācija pedagogu algām bez finansiālās ietekmes uz turpmākajiem gadiem.
Tādējādi paredzēts mazināt disproporciju jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanas pirmajā gadā starpībai starp 2016.gada un 2015.gada vidējās algas par 30 stundu pedagoga slodzi katras pašvaldības izglītības iestādēs, īpaši ņemot vērā ietekmi uz pašvaldībām, kurās atrodas internātskolas.
Tāpat ziņots, ka vasarā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi saistībā ar jauno algu modeli. IZM skaidroja, ka finanšu aprēķini par pedagogu algām nepieciešamajiem līdzekļiem tika veikti, pamatojoties uz skolēnu skaitu 2015.gada 1.septembrī, ņemot vērā arī pašvaldību prognozes, kas izrādījās optimistiskākas nekā reālā situācija. IZM norādīja, ka, piemēram, Rīgas pašvaldība plānoja skolēnu skaita pieaugumu par 3000, bet dzīvē skolēnu skaits palielinājās par 1000 bērniem.
Vienlaikus notika arī smagas diskusijas ar sociālajiem partneriem un pašvaldībām, jo sākotnēji bija plānots, ka pirmsskolas pedagogiem atalgojums par likmi būs 680 eiro, taču, pašvaldībām iebilstot pret tik strauju kāpumu, valdības sēdes laikā tika nolemts iekļaut pārejas periodu līdz 2017.gada 1.septembrim, nosakot pirmsskolas pedagogu atalgojuma likmi 620 eiro.
Tāpēc, veicot pārrēķinus un sadalot finansējumu pēc patiesā bērnu skaita pašvaldībās 2016.gada 1.septembrī, un pieņemot lēmumu pirmsskolas pedagogu atalgojuma likmi noteikt nevis 680 eiro, bet 620 eiro apmērā, no sākotnēji aprēķinātajiem un apstiprinātajiem deviņiem miljoniem eiro šā gada četriem mēnešiem netika sadalīts 1,7 miljoni eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
