Plāno pārtraukt pabalstu izmaksu bēgļiem, ja tie nereģistrēsies NVA  (5)

Tādējādi pabalsta izmaksa tiks pārtraukta gadījumos, ja persona būs atstājusi Latviju.

Katram patvēruma statusu saņēmušajam ārvalstniekam Latvija mēnesī maksā 139 eiro pabalstu, kā arī 97 eiro par katru nākamo ģimenes locekli. Publiskajā telpā jautājums par pabalstu izmaksu aktualizējās pēc tam, kad izskanēja ziņas par 21 ārvalstnieku, kas pēc patvēruma statusa saņemšanas devies uz Vāciju. Turklāt vairākām personām arī pēc Latvijas pamešanas turpinājusies pabalsta izmaksa.

Bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai ir tiesības saņemt vienreizējo finansiālo atbalstu un pabalstu uzturēšanās izmaksu segšanai. Bēglim ir tiesības saņemt pabalstu desmit mēnešus, bet personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, - septiņus mēnešus.

Grozījumi paredz, ka pabalstu bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai darbspējīgā vecumā izmaksā, ja persona strādā, pabalstu izmaksājot ne ilgāk par trīs mēnešiem kopš darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšanas. Tāpat pabalstu izmaksā, ja ārvalstnieks nestrādā, ir reģistrējies Nodarbinātības valsts aģentūrā, viņam ir bezdarbnieka statuss un viņš pilda bezdarbnieka pienākumus.

NVA nebūs jāreģistrējas personai, kurai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir noteikusi pirmo vai otro invaliditātes grupu, vai arī personai, kura iegūst izglītību klātienē Latvijas vispārējās, profesionālās vai augstākās izglītības iestādē.

Tāpat noteikts, ka pabalstu neizmaksā par laika periodu, kad persona atrodas ieslodzījuma vietā vai arī atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, kurā pakalpojumu pilnībā finansē no valsts vai pašvaldības budžeta.

Tāpat grozījumi paredz, ka nepamatoti saņemto vai pārmaksāto pabalstu bēglim vai personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ir pienākums atmaksāt valsts pamatbudžetā viena mēneša laikā.

Ja bēglis vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, labprātīgi neatmaksā nepamatoti saņemto pabalstu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pabalstu atgūst, vēršot piedziņu uz personai piešķirtajiem valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem un valsts sociālajiem pabalstiem un ieturot 50% no pakalpojuma un pabalsta summas. Ja personai nav piešķirts valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojums vai valsts sociālais pabalsts, pabalsta pārmaksu atgūst tiesu izpildītājs Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, paredz grozījumi.

Ja kopš lēmuma par pārmaksas atgūšanu spēkā stāšanās dienas trīs mēnešu laikā bēglis vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, nav darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusā vai personai nav piešķirts valsts sociālais pabalsts vai valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojums un trīs mēnešu laikā pārmaksu nav iespējams ieturēt, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārmaksu noraksta un izslēdz no bilances.

Vienreizējā finansiālā atbalsta un pabalsta apmēru, tā piešķiršanas un izmaksas nosacījumus un kārtību noteiks Ministru kabinets.

Pabalstu bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, piešķir un izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

Līdz šim normatīvie akti paredzēja, ka pabalsta izmaksu var pārtraukt, ja persona ir mirusi, ja persona gūst ienākumus, kas pārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu, vai arī ja persona par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu notiesāta ar brīvības atņemšanu. Tāpat pabalsta izmaksu varēja pārtraukt, ja persona iztikas līdzekļu deklarācijā norādījusi nepatiesas ziņas un zaudējusi bēgļa vai alternatīvo statusu.

Pamatojoties uz šiem noteikumiem, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei nebija tiesiska pamata bēgļiem vai personām ar alternatīvo statusu, kas vairs neuzturas patvēruma meklētāju centrā Muceniekos, neizmaksāt attiecīgo pabalstu.

Turklāt līdz šim Patvēruma likumā bijis noteikts viens kritērijs, kas ļauj saņemt pabalstu bēglim vai personai ar alternatīvo statusu, - ja personai nav cita iztikas avota.