Nams 11. novembra krastmalā īrniekus meklē jau krietnu laika sprīdi – kopš ēkā 2015. gadā izcēlās ugunsgrēks un tika pārtrauktas attiecības ar iepriekšējiem nomniekiem "Līčkalni LV" un Austrālijas pilsonim uzņēmējam Frenkam Kerijam piederošo SIA "Franks", kas gan tagad ir vērsies tiesā pret baznīcu un prasa no tās piedzīt 0,3 miljonus eiro saistībā ar līguma pārtraukšanu.
Patlaban daļa trīsstāvu nama nodota īrē Valmieras pilsētas pārstāvniecībai, kā arī "Jēkaba ceļojumu aģentūrai". Piedāvājums par 900 eiro mēnesī īrēt 150 kvadrātmetru plašas telpas izvietots sludinājumu portālā "ss.lv", lai gan ēku pērnā gada rudenī Būvniecības valsts kontroles birojs iekļāva Rīgas bīstamo namu sarakstā.
Tolaik īpašnieka – Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrijas – advokāts Jānis Lapsa stāstīja, ka ugunsgrēka dzēšanas laikā izmantotais ūdens un pats nelaimes gadījums par sevi radījis būtiskus bojājumus, kas netika pietiekami novērsti. Lapsa atzīmēja, ka ēkai iepriekš bija citi īpašnieki, un arī tad tā nav tikusi pietiekami labi apsaimniekota. Jau iepriekš tika veiktas dažādas ekspertīzes un darbi, lai visas konstatētās nepilnības novērstu.
Atsaka bez paskaidrojumiem
"Diemžēl īpašnieks mums ir atteicis īrnieka tiesības," portālam "Delfi" norādīja Kaimiņš, sakot, ka par to ticis informēts otrdien, 29. novembrī. "Mums atteica, nepaskaidrojot īsti, kāpēc," sacīja deputāts.
"Mēs aptuveni nojaušam, kāds varētu būt pamatojums," uzsvēra Kaimiņš, izsakot minējumu, ka tas varētu būt saistīts ar tā dēvētajām "deputātu kvotām", pret kurām, lemjot par nākamā gada budžetu, deputāts stingri iestājies. "Tas ir mans minējums, jo viss bija labi. Cena ko viņi gribēja par telpām, viņiem bija ļoti atbilstoša. Viss labi, bet politiskā partija "KPV LV" tur nav vēlama," sacīja Kaimiņš. Viņš gan uzsvēra, ka tās ir telpu īpašnieka tiesības izvēlēties īrniekus, un aicināja atteikuma iemeslus skaidrot pie Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskapa – metropolīta Zbigņeva Stankeviča.
Stankevičs portālam "Delfi" atturējās izvērsti skaidrot atteikuma iemeslus, vien sacīja, ka rūpīgi izvērtējot visus "par" un "pret" Priesteru padomes balsojums par īres tiesībām Kaimiņa partijai bijis negatīvs.
Dāsnās kvotas bez Kaimiņa atbalsta
No "deputātu kvotām" uz katoļu baznīcu attiecas divi visnotaļ dāsni deputātu priekšlikumi – 700 tūkstošu eiro dotācija Rīgas Sv. Jēkaba Romas katoļu baznīcas katedrāles ēkas restaurācijai un 500 000 eiro piešķiršana Aglonas Dievmātes starptautiskā sanktuārija laukuma renovācijai.
Gan Kaimiņš, gan deputāts Juris Viļums (LRA) balsojuši "pret" abiem šiem priekšlikumiem, kas gan kopējo balsojumu nemainīja un nauda abiem projektiem tika piešķirta, pārliecinājās portāls "Delfi".
Abi deputāti balsoja arī pret dotācijām luterāņu un vecticībnieku projektiem – 350 000 eiro dotāciju Rīgas Doma baznīcas ērģeļu prospekta un instrumenta restaurācijai, 7500 eiro piešķiršanu teritorijas labiekārtošanai pie Moskvinas vecticībnieku baznīcas.
Viņi bija arī pret 9913 eiro atvēlēšanu Foļvarkas lūgšanas nama un zvanu torņa jumta renovācijai un 9881 eiro dotāciju Jēkabpils Vecticībnieku draudzes Kristīšanas ēkas celtniecības pabeigšanai.
Piedzīt 300 tūkstošus un apķīlāt īpašumu
Šā gada jūnijā 2004. gadā Uzņēmumu reģistrā (UR) reģistrētā SIA "Franks", kuras iepriekšējais nosaukums bija SIA "Baltic Bingo" un kas jau iepriekš saistībā ar namu 11. Novembra krastmalā bija kritizējusi Latvijas Romas katoļu baznīcas rīcību, iesniedza prasību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pret Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūriju un nodibinājumu "Priestera Viktora Pentjuša fonds", kuram iepriekš kūrija nodevusi valdījumā īpašumu krastmalā.
"Franks" norādīja, ka savulaik bez tiesiska pamata izlikts no telpām, nepamatoti pārtrauktas apakšnomas attiecības un ar visām šīm darbībām nodarīti zaudējumi, jo uzņēmums ne tikai ieguldījis naudu ēkas stāvokļa uzlabošanā, bet arī rēķinājies ar peļņu, ko beigu beigās nav guvis. Kopā ar prasību uzņēmums bija lūdzis arī to nodrošināt, ierakstot ķīlas tiesību atzīmi Zemesgrāmatā, lai liegtu baznīcai šo īpašumu atsavināt, jo prasītājam neesot zināms, vai baznīcai maz ir citi īpašumi un līdzekļi, uz kuriem "Frankam" labvēlīga sprieduma gadījumā būtu iespējams vērst piedziņu.
Tiesa prasību pieņēma izskatīšanai un ierosināja lietu, taču atteicās piemērot prasības nodrošinājumu. Kā izriet no Latvijas Tiesu portālā pieejamās informācijas, šis lēmums tika apstrīdēts Rīgas apgabaltiesā, kas to atstāja spēkā. Tiesas sēde šajā lietā plānota nākamgad – 2017. gada 2. oktobrī.
Pēc UR apkalpojošās firmas "Lursoft" datiem, 2004. gadā UR reģistrētās SIA "Franks" apgrozījums bija 67 046 eiro, bet gadu uzņēmums noslēdza ar 277 eiro zaudējumiem. Kā darbības veidus firma norādījusi īslaicīgas izmitināšanas pakalpojumu sniegšanu, bāru darbību.
Kā liecina ieraksts Biedrību un nodibinājumu reģistrā, 2010. gadā reģistrētā "Priestera Viktora Pentjuša fonda" valdē līdz šā gada septembrim bija Stankevičs, uzņēmēja Valija Anskaite, būvinženieris Edgars Stikāns, mākslinieks Mārtiņš Krūklis, kā arī kādreizējais "Kvadra Pak" līdzīpašnieks uzņēmējs Tadeušs Surgofts. Šā gada septembrī valde mainīta, un tagad tajā darbojas Surgofts, Krūklis un Anskaite. Fonds kā darbības veidu norādījis katoļu baznīcas projektu atbalstīšanu Latvijā.
Katoļu baznīca ir otrā skaitliski lielākā reliģiskā organizācija Latvijā. 2015. gadā tai piederēja 415 440 ticīgo, liecina Tieslietu ministrijas pārskats par reliģisko organizāciju darbību 2015. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
