Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra dati liecina, ka laika posmā no septembra līdz decembrim Latvijā ir miruši 29 cilvēki, kuru nāves cēlonis ir vispārējā ķermeņa atdzišana. Savukārt Valsts apdegumu centrā šoziem ārstējušies jau 12 pacienti, kuri guvuši apsaldējumus.
Vairākiem no viņiem apsaldējuma sekas paliks uz mūžu, jo teju visiem audu bojājumi ir dziļi, tāpēc bez amputācijas neiztikt. Vaina tajā, ka pacienti mediķu palīdzību meklē novēloti, pat nedēļu pēc traumas, kad pēda vai plauksta jau zili melna un jau ir sākusies gangrēna.
"Pēdējos gadus mums ļoti reti stājas normāls pacients - ne bezpajumtnieks, ne alkohola reibumā. Principā 90% vai nu alkohola reibumā, negribu teikt, ka visi bezpajumtnieki, bet visi bijuši alkohola reibumā, nu un otra grupa - bezpajumtnieki," situāciju raksturoja Valsts apdegumu centra vadītājs Andrejs Levins.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi šoziem slimnīcā nogādājuši jau 185 cilvēkus, kuriem konstatēta ķermeņa atdzišana. To vidū ne tikai cilvēki, kas apsaldējumus guvuši uz ielas, bet arī iekštelpās - tie pārsvarā ir veci, slimi un vientuļi sirmgalvji, kuri mitinās neapkurinātās telpās. Turklāt mediķi saprot: jo bargāka būs ziema, jo aukstuma upuru būs vairāk.
Arī ātrās palīdzības mediķu novērojumi liecina, ka lielākajā daļā gadījumu pie vainas bijis alkohola reibums.
"Kad, neapzinoties to iespējamo risku, ir aizmiguši, devušies mājās no kādiem pasākumiem, pakrituši un tikai līdzcilvēku palīdzība ir bijusi tā, kas palīdzējusi cilvēkiem nenosalt," stāstīja NMPD galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Vītola.
Tā šonedēļ sniega kupenā tikusi atrasta stiprā alkohola reibumā aizmigusi 13 gadus veca pusaudze.
"Bieži vien izsaukumi ir agri no rīta, vēlu vakarā, kas norāda, ka cilvēki bieži neiet garām, bet, kad pamana, tās ir vairākas stundas. Ja ir slikti laika apstākļi - vējš, mitrums, lietus -, tas stāvokli pasliktina," norādīja Vītola.
Raidījuma sastaptais Sergejs mācību no iepriekšējās reizes nav guvis. Lai gan vienas kājas pirkstus jau pazaudējis, šoreiz daļēji amputēta arī otrās kājas pēda. Esot palīdzējis sētniecei šķūrēt sniegu un apsaldējies. "Apavi bija par mazu, spieda. Tas bija slikti. Tāpēc arī apsaldēju. Turklāt apavi vēl bija slapji plus vēl sals. Tā nu man sanāca," atzīst Sergejs. Staigāt varēšot, un tas ir pats galvenais, nosaka pacients.