KNAB priekšnieka konkursā iesaka ļaut piedalīties arī tiesnešiem, prokuroriem un DP virsniekiem  (15)

Iepriekšējais konkurss beidzās bez rezultāta un neviens no 10 pretendentiem netika tālāk par 1.kārtu. Arī līdzšinējais vadītājs Jaroslavs Streļčenoks. Galveno korupcijas apkarotāju plānots meklēt arī starp ierindas tiesnešiem, prokuroriem, drošības policijas virsniekiem, kuri iepriekš specifisko prasību dēļ konkursā piedalīties nevarēja. Taču, lai viņi uz šo amatu pretendētu, ir jāgroza likums, atzīmē "Nekā Personīga".

Augstākā izglītība ar jurista kvalifikāciju, svešvalodu zināšanas, pieredze vadošā amatā – šos un citus konkursa pirmās kārtās kritērijus neizturēja neviens no 10 pretendentiem, kuri šajā rudenī pieteicās galvenajam korupcijas apkarotāja amatam.

Līdzšinējam vadītājam Streļčenokam būtu vajadzējis šim prasību sietam izkļūt cauri, taču arī viņš nākamajai kārtai nekvalificējās. KNAB pats bija sastādījis atlases noteikumus un viņam bija vislielākās izredzes.

Izslēgšana no pirmās kārtas Streļčenokam ļāva izteikt pieņēmumu, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB), iespējams, saskatījis riskus, kas neļautu Streļčenokam atkārtoti saņemt pielaidi valsts noslēpumam.

Piecus gadus amatā pavadījušais Streļčenoks novembra vidū KNAB atstāja un intervijas vairs nesniedz.

KNAB vadītāja amata kandidātu atlases komisijas nolemtais plašāk nav zināms ne pašam Streļčenokam, ne sabiedrībai, jo informācija ir slepena.

Viens no iemesliem, kas varētu būt traucējis Streļčenokam ieņemt amatu vēl vienu termiņu ir saistīts ar pazudušo operatīvās izstrādes lietu, atzīmē raidījums.

23.septembrī mediji ziņoja, ka Streļčenoks informējis SAB par klasificētas informācijas pazušanu birojā. Un tas liek uzdot jautājumu, kādā kārtībā ir valsts noslēpumu saturošo dokumentu aprite KNAB.

"Nekā Personīga" zināms, ka KNAB operatīvais darbinieks meklēto lietas sējumu bija nodevis citam darbiniekam, taču paviršības dēļ nebija iespējams konstatēt, kur lieta palikusi. Kad lieta atradās, KNAB paziņoja, ka nekas nekur nav pazudis, un, kas SAB lieki par šo lietu runāja ar presi. Taču patiesība ir tāda, ka lieta nogulēja seifā divas nedēļas. Un sējumu neatrada paši KNAB darbinieki, bet gan speciāli izveidotā izmeklēšanas komisija.

Par paviršo attieksmi pret sevišķo lietvedību liecina vēl kāds gadījums – KNAB bija ieradies SAB, lai veiktu pārbaudi, taču SAB pārstāvji nav ielaisti telpās. KNAB aizbildinājies, ka uz vietas nav atbildīgo darbinieku.

KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Ilze Jurča "Nekā Personīga" sacīja, nezina, cik daudz varu stāstīt, lai "es nepārkāpju kaut kādus ārprātīgos valsts noslēpumus". "Vienīgais, ko varu pateikt, jā, bija tāda divdomīga situācija, brīdī, kad mums notika starptautiska konference, brīdī, kad nebija uz vietas atbildīgās amatpersonas – mums sanāca tāda situācija, ka bija nesaprašanās ar šīs iestādes amatpersonām. Tā situācija tika atrisināta, vismaz mēs to tā uzskatām, jo tas bija objektīvu iemeslu dēļ," atzīst Jurča.

KNAB pārraudzību veic premjers. Tomēr Māris Kučinskis (ZZS) nav bijis informēts ne par pazudušo lietu, ne SAB pārstāvju neielaišanu KNAB telpās. Kučinskis ne reizi arī nav pārbaudījis KNAB priekšnieka lēmumu tiesiskumu. Likums tādas pilnvaras premjeram dod.

"Nekā Personīga" vēsta, ka neapmierinātību ar KNAB priekšnieka konkursa iznākumu, premjers ir nomainījis pret apņēmību KNAB atrast jaunu vadītāju. Nākampiektdien Kučinskis no Valsts kancelejas vadības sagaida priekšlikumus, kā būtu maināmi atlases noteikumi, lai pieteiktos vairāk spējīgu potenciālo KNAB vadītāju.

Tomēr priekšlikums par pretendentu loka paplašināšanu var nonākt pretrunā ar KNAB likumu. Tajā KNAB priekšnieka kandidātam tiek prasīta vismaz trīs gadu pieredze vadošā amatā. Lai to izlabotu, vajadzētu ātri likumu atvērt. Par to jāvienojas koalīcijai, atzīmē "Nekā Personīga".