Karte: Uz Latvijas ceļiem sāk darboties vēl 20 stacionārie fotoradari  (73)

Līdz ar to kopumā uz Latvijas autoceļiem jau darbosies 40 stacionārie fotoradari. Stacionāro fotoradaru atrašanās vietu karte atrodama šeit.

Stacionāro fotoradaru atrašanās vietas izvēlētas, izvērtējot simtiem ceļu satiksmes negadījumu statistiku, "melnos punktus" un informāciju par ceļu posmiem ar intensīvu satiksmes plūsmu. Trijos gados vietās, kur paredzēts izvietot mērierīces, notikuši 495 ceļu satiksmes negadījumi. Šajās vietās avārijās cietuši 135 cilvēki, bet bojā gājušas astoņas personas, liecina CSDD apkopotā statistika.

Vietas izvēlētas un saskaņotas, sadarbojoties CSDD un satiksmes drošībā un satiksmes organizācijā iesaistītajām atbildīgajām institūcijām – Valsts policijai, VAS "Latvijas Valsts ceļi" un pašvaldībām, kurās izvietoti stacionārie fotoradari. Pirmie stacionārie fotoradari novietoti ap Rīgu un pašā galvaspilsētā, bet otrajā kārtā ātruma mērierīces atradīsies arī attālākos Latvijas reģionos, piemēram, Grobiņā, Ugālē, Līgatnē un Rubenē.

Pirms stacionāro fotoradaru atrašanās vietām izvietotas informatīvas zīmes, kas autovadītājus brīdinās par fotoradara atrašanos un informēs par konkrētajā vietā atļauto braukšanas ātrumu. CSDD atgādina, ka stacionārie fotoradari ir tikai viens no kontroles instrumentiem satiksmes drošības uzlabošanai. Tikpat nozīmīga ir infrastruktūras uzlabošana, policijas klātbūtne un pārvietojamie radari, sabiedrības izglītošana un informēšana.

Ārvalstu pieredze liecinot, ka radaru darbībai un izvietošanai ir jābūt līdzsvarotai – stacionārajiem un pārvietojamajiem radariem jādarbojas pamīšus, uz ceļiem neiztikt arī bez policijas. Būtiski, lai radaru ieviešana ir caurskatāma, lai to darbības un atrašanās vietas ir rūpīgi izsvērtas.

Sodos iekasēti trīs miljoni

Laikā no 2015.gada līdz šā gada augustam par stacionāro fotoradaru konstatējamiem pārkāpumiem uzlikti naudas sodi 3 137 147 eiro apmērā. Savukārt satiksmes drošības uzlabošanā Iekšlietu ministrija (IeM) rosinājusi fotoradaru uzstādīšanu pabeigt 2018.gadā, liecina LETA arhīvs.

IeM sagatavotajā ziņojumā valdībai teikts, ka fotoradari palīdzējuši ne tikai samazināt braukšanas ātrumu valstī, bet atsevišķos "melnajos punktos" nav notikusi neviena traģiska avārija. IeM norāda, ka, sākot ar 2015.gada 1.novembri, administratīvā pārkāpuma protokoli-lēmumi tiek sūtīti arī ārvalstniekiem. Piemēram, šogad astoņos mēnešos Eiropas Savienībā reģistrēto transportlīdzekļu īpašniekiem nosūtīti 15 989 protokoli-lēmumi par kopējo naudas sodu summu 550 420 eiro, no kuriem samaksāti 54%.

Atsevišķos tā dēvētajos melnajos punktos, kur uzstādīti fotoradari, vairs nav fiksēts neviens satiksmes negadījums ar bojāgājušajiem, kas vēlreiz pierāda, ka fotoradaru efektivitāte ir augsta. Fotoradaru uzstādīšana ir sevi attaisnojusi - ar tiem aprīkotajos ceļu posmos ārpus apdzīvotām vietām pēdējā pusgadā ir tikai viens bojāgājušais, savukārt negadījumu skaits vidēji samazinājies par 55%, salīdzinot ar laiku, kad fotoradari vēl nebija uzstādīti, norāda likumsargi.