Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa izsludinātie "lojalitātes grozījumi' izglītības likumā ir cīņa pret atšķirīgu viedokli, paziņojusi Krievijas Ārlietu ministrija (ĀM).
"Grozījumu politiskā jēga ir acīmredzama - ar ieganstu "aizsargāt nacionālo drošību" notiek cīņa pret "atšķirīgu viedokli" jebkurās izpausmēs, notiek piespiešana "būt lojālam", "pareizās" ideoloģijas ieviešana. Esam spiesti konstatēt, ka likumu izstrādāšana šajā Baltijas republikā iegūst aizvien kroplīgākas un nepievilcīgākas formas," sacīts Krievijas ĀM paziņojumā.
"Pretēji pedagogu un zinātnieku kopienas viedoklim pieņemtie grozījumi, bez šaubām, ir pretrunā ar demokrātija un cilvēktiesību principiem, un nav nekas cits kā kārtējais represīvais instruments Latvijas etnokrātiskā režīma rokās," uzsver Krievijas ĀM.
"Pārsteidz, ka attiecīgā profila starptautiskās institūcijas, kas ir tik sīkumainas, kad runa ir par Krieviju, tam nav pievērsušas uzmanību," sacīts paziņojumā.
"Turklāt, kā jau pareizi norāda jaunieveduma kritiķi, likumā nav stingra juridiska definējuma terminam "lojalitāte", un tas rada iespējas brīvi traktēt un ļaunprātīgi izmantot minēto normu," piebilst Krievijas ĀM.
Kā ziņots, Saeimas vairākuma apstiprinātie grozījumi Izglītības likumā, kurus izsludinājis Valsts prezidents, sīkāk sadala Izglītības likuma 51. pantu, kas nosaka pedagoga vispārīgos pienākumus. Atsevišķi nodalīti šajā punktā iekļautie pedagoga pienākumi audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus, šos pienākumus izceļot jaunā apakšpunktā, kas noteic, ka pedagoga pienākums ir "audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas Republikai".
Līdz šim likuma 51. panta otrais punkts paredzēja, ka pedagoga pienākums ir "veidot izglītojamā attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti, audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus".
Līdz ar to tā dēvētie lojalitātes grozījumi Izglītības likumā par iespēju atlaist valstij un Satversmei nelojālus pedagogus attiecas uz jauno likuma panta apakšpunktu, nevis visu punktu kopumā. Tas nozīmē, ka grozījumu kontekstā pedagogi no darba varēs tikt atbrīvoti, ja tie nepildīs savu pienākumu, tostarp "audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas Republikai".
Likumprojekta autore - Izglītības un zinātnes ministrija - skaidroja, ka tas izstrādāts, lai pēc iespējas novērstu riskus valsts un sabiedriskajām interesēm, demokrātijai, drošībai un attīstībai, kas varētu rasties izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga prettiesiskas darbības dēļ, proti, lai novērstu to, ka izglītības iestādē strādā tās vadītājs vai pedagogs, kas ir nelojāls Latvijai un tās Satversmei, kā arī ierobežotu neracionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
Likums stāsies spēkā 2017. gada 1. janvārī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
