Ar savu stāstu aicinām dalīties, sūtot reportāžu caur zemāk rakstā skatāmo pievienošanas pogu, vai arī rakstot uz aculiecinieks@delfi.lv.
Piedāvājam dažus pieredzes stāstus iedvesmai.
Violeta: "Mans pirmais instruktors, kurš nomira, katrreiz, kad es pieļāvu kļūdu jautāja: "Ko jūs nupat izdarījāt nepareizi?" Ja es atbildēju, ko izdarīju nepareizi, tad viņš aizsvilās un pārmetoši teica: "Lūk, tad jūs to visu darāt speciāli!" Savukārt, ja teicu, ka nezinu, tad sāka kliegt: "Kā jūs varat nezināt?!" Ar laiku es sāku izmantot klusēšanas taktiku, bet to viņš atklāja un sāka pārjautāt, līdz es atbildēju. Labas atmiņas."
Adrians: "Mans pirmais instruktors pirmajā braukšanas reizē neitrālu komentāru par savu mašīnu uztvēra kā kritiku un paziņoja, ka es varu iet meklēt citu instruktoru. Es vienkārši pateicu, ka viņa mašīnai pedāļi atrodas neparasti tuvu un tāpēc zābaks aizķer blakuspedāli."
Linards: "Man bija čalis, kurš nepārtraukti runāja un detaļās stāstīja, kā darījis lietas ar sievu uz palodzes, bet pēc tam sievu pametis un pārvācies dzīvot uz hosteli. Pie visa vainīga esot sieva, jo kā pienākas nepieskata bērnu un dusmojas, ja viņš par ilgu aizsēžas "Klondaikā", kā arī esot stulba. Reizēs, kad viņš man jautāja: "Atzīsti, tu taču arī viņu būtu pametis?", man bija rūpīgi jāapdomājas, ko atbildēt, jo tas bija tikai dažas nodarbības pirms biju plānojis iegūt nepieciešamos parakstus. Tas bija traumējoši, bet arī labs diplomātisko iemaņu treniņš."
Raitis: "Man bija sieviete, kura mani uzslavēja un par kuras personīgo dzīvi es nezināju neko. Viņa nelasīja žurnālus, bet mēs runājām par automašīnām, braukšanu, viņa mani pielaida pie eksāmena pēc piektās nodarbības."
Interesantāko stāstu autori cīnīsies par mēneša balvu – dāvanu karti "Galactico" 30 eiro vērtībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
