Ceturto reizi plāno atlikt krīzes laikā 'iesaldēto' dotāciju pašvaldībām sociālo darbinieku algām  (10)

Ministrija gan uzsver, ka sociālie darbinieki tiek atbalstīti citos veidos, piemēram, plānots līdz 2023. gadam ar valsts un Eiropas fondu atbalstu 8,5 miljonu eiro apmērā īstenot dažādus pasākumus sociālā darba prakses attīstīšanai.

Minēto mērķdotāciju piešķiršana valsts budžeta konsolidācijas rezultātā ir ''iesaldēta'' kopš 2009. gada 1. jūlija.

Mērķdotāciju izmaksu bija plānots atsākt 2013. gadā, tomēr LM lūdza to uz gadu atlikt, minot vairākus iemeslus. Cita starpā tika skaidrots, ka nav racionāli atsākt programmas īstenošanu, jo ministrija izstrādā jaunu politikas plānošanas dokumentu "Pamatnostādnes profesionālā sociālā darba attīstībai 2013.-2017.gadam", kurā atbalsta mehānismi, iespējams, varētu tikt mainīti.

Lūgumu atlikt mērķdotāciju piešķiršanu otro reizi LM pamatoja ar minētajā plānā noteikto pasākumu ieviešanas sākšanu. Valdībā iesniegtajā skaidrojumā ministrija norādīja, ka plāns iezīmē vairumu jaunu pasākumu un efektīvākos virzienus sociālā darba attīstībai, tāpēc neesot racionāli atjaunot mērķdotācijas ar 2014. gada 1. janvāri.

Lai atjaunotu mērķdotācijas no 2015. gada, LM lūdza tam finansējumu jaunajās politikas iniciatīvās, tomēr tas netika piešķirts. Iecere tika atlikta uz diviem gadiem - līdz 2017. gadam. Tomēr arī LM lūgums piešķirt šim mērķim finansējumu nākamgad nav guvis atbalstu.

Tagad mērķdotāciju izmaksas atsākšana atlikta līdz 2018. gada 31. decembrim. LM skaidro, ka 2019. gadā un turpmākajos gados plānotā piemaksa vienam sociālajam darbiniekam mēnesī paredzēta 113,28 eiro. Piemaksas apmērs ir balstīts uz tām 2009.gadā plānoto finansējumu - 426 839 eiro.

Saskaņā Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) datiem, pērn pašvaldību sociālajos dienestos bija 1258 sociālie darbinieki, no kuriem 357 bija specializējušies darbam ar ģimenēm un bērniem. Attiecīgi, atjaunojot valsts atbalstu, būtu nepieciešams finansējums mērķdotācijām 357 speciālistiem.

LM norāda, ka sabiedriskās apspriešanas laikā no visiem sociālajiem dienestiem, kas sniedza atbildes, apmēram 80% izteica viedokli, ka nevajadzētu izcelt vienu sociālā darba speciālistu grupu, pazeminot pārējos, jo sociālais darbs atbildīgi jāveic visiem speciālistiem, it sevišķi lauku teritorijās, kur sociālie darbinieki veic darbu ar visām mērķa grupām, ne tikai ar ģimenēm ar bērniem. Attiecīgi dienestu priekšlikums ir atalgojumu palielināt visiem sociālajiem darbiniekiem, norāda LM.

Tomēr 18% no visiem atbildi sniegušajiem sociālajiem dienestiem izteica viedokli, ka būtu labi no valsts puses mērķdotācijas veidā atbalstīt vismaz sociālos darbiniekus darbam ar ģimenēm ar bērniem. Savukārt 95% no visiem sociālajiem dienestiem iebilda, ka mērķdotācijas izmaksa tiek atlikta.

Grozījumu projektu bez iebildumiem ir saskaņojusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Tikmēr pret to iebilst Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), kura atzinumā norāda, ka, ņemot vērā sociālo darbinieku lielo ieguldījumu darbā ar sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām, it īpaši ģimeņu ar bērniem, nepieciešams atjaunot valsts atbalstu ar 2017. gadu.

LM vienlaikus paskaidro, ka valdība 2013. gada decembrī apstiprināja "Profesionāla sociālā darba attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam", kurā aktivitātes un valsts atbalsts plānots daudz plašāks un atšķirīgāks no līdzšinējās mērķdotācijas.

Ministrija arī norāda, ka sākot ar 2015. gadu tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda projekts, kas paredz līdz 2023. gadam ar valsts un Eiropas fondu atbalstu 8,5 miljonu eiro apmērā īstenot dažādus pasākumus sociālā darba prakses attīstīšanai. Plānots veikt ieguldījumus pašvaldību sociālā darba speciālistos un pašvaldību sociālajos dienestos, pilnveidot sociālo dienestu kapacitāti un sociālā darba speciālistu profesionalitāti.

LPS iebilst pret mērķdotācijas kārtējo atlikšanu, atgādinot, ka tas jau ir noticis atkārtoti. Organizācijas ieskatā valsts atbalsts būtu jāatjauno sākot ar nākamo gadu, jo ir jāņem vērā sociālo darbinieku ieguldījums darbā ar sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām, it īpaši ģimeņu ar bērniem.

Joprojām sabiedrībā valdošo lielo neapmierinātību ar pašreizējo situāciju visvairāk izjūt tieši sociālie darbinieki, kuriem jārisina kompleksas problēmas, skaidro LPS. Šiem cilvēkiem ir jāstrādā ar jaunajām ģimenēm, nepilngadīgām māmiņām, jāpalīdz atrisināt bezdarba problēmas, alkoholisma un vardarbības problēmas ģimenē, jāstrādā ar personām ar atkarībām, jārisina līdzekļu trūkums un citi jautājumi. Turklāt šis darbs no cilvēka prasa lietu psiholoģisko spriedzi un izturību, taču šādu cilvēku pašvaldībās trūkst. Savukārt tas būtiski ietekmē iedzīvotāju, jo sevišķi sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju, sociālo situāciju. LPS vērš uzmanību, ka salīdzinot ar citām jomām darba samaksa sociālajā jomā strādājošajiem ir vērtējama kā zema.