Seismiskas aktivitātes fiksētas Latvijas teritorijā, Latvijas un Igaunijas robežas tuvumā un Baltijas jūras piekrastes zonā. Iespējams, ka seismisko aktivitāšu skaits ir lielāks, tomēr Baltijas virtuālā seismoloģisko novērojumu tīkla blīvums ir relatīvi mazs - vidējais attālums starp stacijām ir 180 kilometri.
Tādējādi seismisko trokšņu fons neļauj identificēt vājus seismiskos notikumus, skaidro seismologs. Latvijā patlaban darbojas tikai viena seismoloģisko novērojumu stacija "Slītere", Dundagas pagastā, Stacija darbību sāka 2006.gada rudenī un tā izveidota, sadarbojoties LVĢMC un Vācijas zemes zinātņu pētniecības centram.
Tikmēr Baltijas reģionā šogad ir reģistrēti vismaz 372 seismiski notikumi, bet kā tektoniska zemestrīce no tiem reģistrēts tikai viens - 12.novembrī Igaunijā, Vertsjerva ezera apgabalā. Zemestrīces magnitūda bija no 1,8 līdz 2,5 ballēm. Vertsjerva ezera apgabals ir relatīvi seismotektoniski aktīvais rajons, kurā zemestrīces var atkārtoties, uzsver Ņikuļins.
Arī iepriekšējā tektoniskā zemestrīce fiksēta Igaunijā - 2013.gada 4.februārī Pērnavā. Zemestrīces magnitūda toreiz bija 1,1 balle.
Seismologs skaidro, ka tektonisko zemestrīču izcelsme ir saistīta ar aktīviem tektoniskiem lūzumiem Zemes garozā. Latvijas un Baltijas teritorijā Zemes garozā tektonisko lūzumu ir relatīvi daudz. Piemēram, Liepājas-Rīgas-Pleskavas tektoniskā zona šķērso Latvijas teritoriju virzienā no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem no Liepājas līdz Valmierai un turpinās uz austrumiem Pleskavas virzienā.
Tektoniskā zemestrīce ir aktīva tektoniskā lūzuma pazīme: aktīva tektoniska lūzuma rajonā notiek zemestrīce, kad tektoniski spriegumi Zemes garozā pārsniedz iežu izturību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!