"Braucu pa Rīgas ielu un redzēju šim gadalaikam netipisku skatu – pa zālīti staigāja stārķis, meklēdams ko ēdamu," portālam "Delfi" raksta Armands, kurš neparasto skatu iemūžinājis fotogrāfijās.
Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta vadošā pētniece Māra Janaus teic, ka stārķa palikšana Latvijā ziemas sezonā nav nekas sensacionāls. Tā notiek ik gadu ar vairākiem šīs sugas pārstāvjiem. "Jebkuru dzīvnieku populācijā ir slimie un attīstībā atpalikušie, tikai viņiem, atšķirībā no cilvēkiem, nav pieejamas patversmes, vismaz ne Latvijā," skaidro bioloģe.
Raugoties no dabiskās atlases skatpunkta, pārziemot palikušajiem stārķiem glābšana nav vajadzīga. Izdzīvo stiprākie sugas pārstāvji, kuri savus gēnus tālāk nodod arī pēcnācējiem, nodrošinot sugas turpināšanos, pauž Janaus. "Tomēr no cilvēciskā viedokļa, protams, ka ir grūti noskatīties, ja kādam blakus iet slikti," atzīst Janaus.
Ja stārķis ir pietiekami ņiprs un neļaujas tikt noķerts, tad cilvēks var piedāvāt viņam pārtiku kādā drošākā vietā, kur nepārvietojas mašīnas un neskraida suņi. Stārķa uzturā obligāti nepieciešama gaļa, piemēram, noderēs dažādi gaļas atgriezumi, zivju iekšas. Taču maize, kartupeļi un graudu putras stārķa situāciju neuzlabos, informē bioloģe.
"Ja stārķis ir slims un novārdzis, tad viņa tālākais liktenis jau ir atkarīgs no vietējiem cilvēkiem. Putns būtu jāparāda veterinārārstam un varbūt kādam, kurš to vēlas un spēj, būtu jāpieņem putns pastāvīgā pansijā līdz pavasarim," aicina Janaus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
