Tuvojas pirmo uz mūžu notiesāto iespējamais atbrīvošanas termiņš  (90)

Tomēr, lai sagatavotu šos ieslodzītos iespējamai dzīvei brīvībā, pārvalde sākusi eksperimentālā kārtā viņus ievietot kopā ar pārējiem – parastā cietumā.

Raidījums atgādināja, ka mūža ieslodzījums patlaban Latvijā ir bargākais soda mērs, ar ko 1990. gadu sākumā aizstāja nāvessodu. Trīs Latvijas cietumos – Jelgavā, Daugavpilī un Iļģuciemā –atrodas 64 uz mūžu ieslodzītas personas, no kurām deviņas ir apcietināto statusā un vēl tikai gaida sprieduma stāšanos spēkā. Kā vērtē IeVP, valstij ar tik nelielu iedzīvotāju skaitu tas ir ļoti liels skaits.

Pirmie, kuri 1993. gadā tika notiesāti uz mūžu, cietuma sienās jau ir aizvadījuši 23 gadus, bet lielākais vairums tur aizvada padsmit gadus. Latvijas likumi arī viņiem paredz pirmstermiņa atbrīvošanu – ja cietumā pavadīti ne mazāk kā 25 gadi. Tāpat apžēlošanu var lūgt arī Valsts prezidentam ar nosacījumu, ja ieslodzījuma vietā pavadīti jau 20 gadi. To darījuši jau vairāki uz mūžu notiesātie, bet apžēlots nav neviens.

Raidījums ziņo, ka, tuvojoties uz mūžu notiesāto ārā nākšanas termiņam, IeVP sāka lauzīt galvu, kā turpmāk šai ieslodzīto kategorijai izciest sodu cietumā. Ieslodzījumā viņiem ir visstingrākais režīms. Dienas tiek aizvadītas bez dienas gaismas, ar dažu soļu pārvietošanās iespējām. "Uzskatām, ka tas būtu neprāts šādu cilvēku izlaist sabiedrībā un cerēt, ka viņš vairs neko ļaunu nepastrādās un mūsu redzeslokā nenonāks," norādīja IeVP priekšniece Ilona Spure.

Līdz ar to uz mūžu ieslodzītajiem sāka piedāvāt iespēju izglītoties un apgūt arodu. Liela uzmanība pievērsta motorikai – kā mazam bērnam –, jo, ar pirkstiem darinot mazas, filigrānas lietas, uzlabojas smadzeņu darbība.