KNAB savas kompetences ietvaros vērtēja saņemto informāciju, portāls "Delfi" uzzināja birojā.
Birojā atzīmē, ka likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 13. panta otrā daļa noteic, ka dāvana šā likuma izpratnē ir jebkurš mantisks vai citāda veida labums, tai skaitā pakalpojumi, tiesību piešķiršana, nodošana, atbrīvošana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības, kā arī citas darbības, kuru rezultātā rodas kāds labums, kura tiešs vai netiešs guvējs ir valsts amatpersona.
Šis pats likums noteic, ka valsts amatpersonai ārpus amata pienākumu pildīšanas ir aizliegts pieņemt dāvanas, ja attiecībā uz dāvinātāju valsts amatpersona divu gadu laikā pirms dāvanas saņemšanas ir sagatavojusi vai izdevusi administratīvos aktus vai veikusi uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, vai administrējusi maksātnespējas procesu, kā arī slēgusi līgumus vai veikusi citas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības.
Ja valsts amatpersona ārpus amata pienākumu pildīšanas ir pieņēmusi dāvanas no fiziskajām vai juridiskajām personām, tā nav tiesīga attiecībā uz dāvanas devēju divu gadu laikā pēc dāvanas saņemšanas sagatavot vai izdot administratīvos aktus vai veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, vai administrēt maksātnespējas procesu, kā arī slēgt līgumus vai veikt citas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības.
KNAB norāda, ka pārbaudes laikā tika konstatēts, ka Čerņeckis un Latkovskis noslēdza līgumu ar zvērināta advokāta Romualda Vonsoviča biroju par juridiskas palīdzības saņemšanu par noteiktu samaksu.
Pārbaudes laikā netika iegūta informācija, ka liecinātu, ka pirms vai pēc līguma noslēgšanas ar Vonsoviča biroju, Latkovskis un Čerņeckis, pildot valsts amatpersonas pienākumus, būtu sagatavojuši vai izdevuši administratīvos aktus, veikuši uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, vai slēguši līgumus, vai veikuši citas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības, norāda KNAB.
Līdz ar to, izvērtējot KNAB pieejamo informāciju, netika konstatēti fakti, kas liecinātu, ka Latkovskis un Čerņeckis, noslēdzot līgumu ar Vonsoviča biroju un saņemot juridisku palīdzību, būtu pārkāpuši likumā noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.
Jau vēstīts, ka juridiskie pakalpojumi Latkovskim un Čerņeckim tika sniegti strīdā ar kādreizējo Finanšu ministrijas ierēdni Vladimiru Vaškeviču.
Vaškevičs tiesas ceļā prasīja Latkovskim atsaukt 2013. gada 30. oktobra mikroblogošanas vietnē "Twitter" izplatīto ziņu "Ir info, ka KNAB pieķertās Muitas kriminālpārvaldes amatpersonas esot Vaškeviča cilvēki, kuri turpinājuši pildīt bijušā šefa pasūtījumus".
Augstākā tiesa (AT) šā gada jūnijā atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību un pārskatīt Vaškevičam nelabvēlīgo spriedumu strīdā ar partijas "Vienotība" deputātu Latkovski un Čerņecki par nepatiesas informācijas izplatīšanu un goda un cieņas aizskārumu.
2015. gada 19. jūnijā Rīgas apgabaltiesa noraidīja Vaškeviča prasību pret Latkovski un Čerņecki par nepatiesas informācijas izplatīšanu, goda un cieņas aizskārumu. Vaskevičam tika piespriests atlīdzināt Latkovskim un Čerņeckim tiesāšanās izdevumus - kopumā vairāk nekā 700 eiro.
Šo naudu gan izdevās piedzīt tikai ar tiesu izpildītāja starpniecību – pats Vaškevičs to bija atteicies maksāt.
Deputāts Latkovskis portālam "Delfi" iepriekš pauda nožēlu par šādu Vaškeviča attieksmi un atzina, ka bijis pārsteigts par to, ka Vaškevičs izvairījies no tiesāšanās izdevumu samaksāšanas.
"Cilvēks izvairās, slēpjas, bet vienlaikus var sūdzēt tiesā citus. Taču, kad zaudē, atsākās maksāt. Tas parāda viņa attieksmi pret valsti, likumu spēku," neizpratni pauda Latkovskis.
Pēc Latkovska teiktā, sākotnēji tiesa piesprieda, ka Vaškevičam viņam jāatlīdzina tiesāšanās izdevumi 365 eiro apmērā, bet vēlāk summa pieaugusi, ņemot vērā tiesu izpildītāja piemērotos procentus. "Runa gan nav par naudu, bet attieksmi," uzsvēra deputāts un piebilda, ka diez vai Vaškeviča advokāti strādā par velti.
Siguldas tiesa, skatot pēc Vaškeviča prasības ierosināto lietu pirmajā instancē, arī noraidīja Vaškeviča prasību par nepatiesu ziņu atsaukšanu un 15 000 eiro morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
