Lai gan pagājuši jau pieci gadi kopš Latvijas veiksmes stāsta ietērpšanas grāmatas vākos, statistika liecina, ka nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits pie mums joprojām ir augstāks nekā citviet Eiropas Savienībā (ES). Tikmēr atzinīgi vērtētas idejas situācijas uzlabošanai ir iestrēgušas Māra Kučinska (ZZS) valdības gaiteņos.
Globālā ekonomikas krīze 2008. gada izskaņā smagi skāra arī Latviju. Ja 2008. gadā bez darba bija 7,7% personu vecumā no 15 līdz 74 gadiem, tad 2010. gadā šis skaits sasniedza 19,5%, liecina "Eurostat" dati. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras aplēsēm, 2012. gadā ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars darba meklētāju vidū pieauga līdz 44%. Tikai ceturtdaļa saņēma bezdarbnieka pabalstu, secināja Labklājības ministrija. Pārējiem vienīgais iztikas avots bija pašvaldību sniegtie sociālie pabalsti.
2003. gadā ieviesto garantēto minimālo ienākuma (GMI) pabalstu, reaģējot uz "dižķibeles" sekām, 2009. gadā cēla vairākkārt – janvārī to no 38 eiro paaugstināja līdz 53 eiro mēnesī, bet oktobrī līdz 57 eiro pilngadīgajiem un 64 eiro bērniem. Savukārt 2013. gadā GMI samazināja līdz 50 eiro visām mērķa grupām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
