Viena par otru krāšņāka – Latvijas pilsētu skaistākās egles un to izmaksas  (101)

Portāls "Delfi" aicināja atsaukties visas Latvijas pilsētu pašvaldības, lai tās pastāstītu par savas pilsētas svētku rotājumiem, Ziemassvētku eglīti, kā arī finansiālajām izmaksām, kas saistītas ar svētku laiku, bet aicinājumam atsaucās tikai dažas, tāpat atsevišķas pašvaldības nesniedza informāciju par rotājumu izmaksām.

Savukārt "Delfi Aculiecinieks" aicina ikvienu parādīt, kā šogad izskatās tavs Ziemassvētku kociņš. Reportāžas sūti, izmantojot pievienošanas pogu, vai arī uz e-pastu aculiecinieks@delfi.lv.

Šogad Jēkabpils galvenā Ziemassvētku egle izvēlēta Latvijas Valsts mežu Dienvidlatgales mežsaimniecības Ābeļu meža iecirknī, portālu "Delfi" informēja Jēkabpils pilsētas pašvaldības pārstāve Ieva Gādmane.

Egle ir aptuveni 18 metrus gara un teju 50 gadus veca. Egles iepriekšējo gadu rotājumus papildina jauni – tie ir izgaismoti lentīšveida dekori.

Pilsētas galvenās egles iedegšanas pasākums notika 10. decembrī. Tad Jēkabpils vecpilsētas laukumā notika Ziemassvētku tirdziņš, gan mazajiem gan lielajiem bija iespēja nofotografēties ar Ziemassvētku vecīti un darboties radošajās darbnīcās, kā arī uzstājās grupa "Vintāža".

"Arī daba rotā egles Jēkabpilī – mēnestiņš uzkāpis tieši egles galotnē ," par eglītes fotogrāfiju naktī teic Gādmane.

"Aknīstes pilsētas eglīte nākusi no vietējiem mežiem," portālam "Delfi" pastāstīja Aknīstes sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Prande

Egles augstums ir apmēram seši metri. To rotā dekori – sudrabotas bumbas, kā arī baltas un zilas lampiņu virtenes.

Lāsma Prande arī uzsver, ka "katru gadu egles rotājumi tiek papildināti, tāpēc izmaksas precīzi nevar noteikt."

"Apes pilsētas sešus metrus augsto eglīti izraudzīja pilsētas komunālās nodaļas saimnieks tepat no novada meža," portālam "Delfi" sacīja Apes novada domes pārstāve Ilze Ērmane.

Viņa pastāstīja, ka visi eglītes rotājumi iegādāti iepriekšējos gadā un šogad nedaudz papildināti ar bumbiņām un lampiņām, kas kopumā izmaksājis aptuveni 120 eiro.

"Apes egle ir krāšņa un priecē bērnu acis un sirdis, kā arī pieaugušie apstājas un priecājas līdz ar bērniem, jo mūsu eglīte ir mīļa mums," norāda Ērmane.

Šogad Balvu novada pašvaldība iegādājās jaunus Ziemassvētku rotājumus 9500 eiro vērtībā, kas tika paredzēti un šobrīd tiek lietoti gan pilsētas centrālās Ziemassvētku egles rotāšanai, gan skvēra un parka koku, kā arī krūmu rotāšanai, portālam "Delfi" apgalvoja Balvu novada pašvaldības pārstāve Rita Šubeniece.

Viņa atzīst, ka grūti pateikt, cik līdzekļu naudas izteiksmē atvēlēti tieši eglītes izdaiļošanai.

12 metrus augsto Balvu Ziemassvētku egli rotā zaļas gaismiņu virtenes, sudrabaini zili sniegpārslu rotājumi, bet tās galotnē ir zvaigzne.

Balvu pilsētas egle nākusi no Balvu mežniecības Sitas mežiem, norāda Šubeniece.

Daugavpils šī gada svētku devīze ir "Sirsnīgi svētki", tāpēc pilsētas rotājumos vadmotīvs ir sirsniņas, arī lielajā eglē Vienības laukumā, portālam "Delfi" pastāstīja Daugavpils pilsētas domes preses sekretāre Līga Korsaka.

"Mūsu egle nav dižā skaistule no mežu biezokņiem, bet eglīšu piramīda, ko rotā daudzkrāsaini ornamenti un sirdis. Jāsaka, ka svētku egle ir viss Vienības laukuma komplekss un arī daudzās Ziemassvētku egļu galerijas Rīgas ielā, Muzeja ielā, egle Daugavpils cietoksnī un citos pilsētas mikrorajonos," apgalvo Korsaka. Viņa uzsvēra, ka Daugavpils egli veido konstrukcija no 674 eglītēm.

Daugavpils pilsētas domes pārstāve portālam "Delfi" atklāja, ka pilsētas Ziemassvētku egles sagatavošana un uzstādīšana izmaksājusi 9757,10 eiro.

Viņa norāda, ka Daugavpilī, neskatoties uz laika apstākļiem, darbojas strūklakas. "Šoreiz tās ir gaismas strūklakas," precizē Korsaka.

Vienības laukumā darbojas Rūķu namiņš, kur var tikties arī ar Ziemassvētku vecīti, var slidot un vizināties ar karuseļiem, atgādina Daugavpils pilsētas domes pārstāve.

Tās veidošanā izmantotas 45 mazas egles, kuras sagādāja IK "Mārtiņš Šteins" no privātā īpašumā esošā meža, bet metāla konstrukcijas montāžas darbus veica SIA "Novators 1", portālam "Delfi" skaidroja Jelgavas pilsētas domes pārstāve Ilze Ķuse.

"Jelgavas centrālā egle jau piekto gadu ir veidota, balstoties uz mūsu sadraudzības pilsētas Baltkrievijā Baranoviču pieredzi, rasējumiem un ieteikumiem tehniskajam risinājumam," sacīja Ķuse.

Viņa norādīja, ka pilsētas galvenās egles dekorēšanai izmantotas 70 dažādu diametru LED bumbas un divu krāsu LED spuldžu virtenes 960 metru garumā. Egli izgaismo četri prožektori.

Tās augstums ir aptuveni septiņi līdz astoņi metri.

Viņa norāda, ka eglītes dekorēšanas izmaksas nav rēķinātas, jo, kā atzīst Poriņa – izmaksās varētu iekļaut eglītes atvešanu, kā arī darbinieku algas.

Eglīte rotāta ar lampiņām, bumbām, kā arī lielām papīra konfektēm.

"Šogad Madonas egli, kas mums ir stādīta un jau sasniegusi aptuveni 20 metru augstumu, rotā gan pirktie rotājumi, gan arī paštaisītie," portālam "Delfi" pastāstīja Madonas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Dāvis Veckalniņš.

Saulkrastu novada centrālā egle atrodas netālu no jūras – Saules laukumā.

"Par tradīciju kļuvis, ka Ziemassvētku egli dāvina kāds no vietējiem iedzīvotājiem. Šogad tie ir viesu nama "Aizvēji" īpašnieki Līga un Armands Vaideri," portālu "Delfi" informēja Saulkrastu novada domes pārstāve Marika Grasmane.

Viņa norādīja, ka eglīte ir apmēram astoņus metrus augsta un izrotāta ar spuldzīšu virtenēm un rotājumiem.

Skrundas pilsētas egle tika iedegta 9. decembrī pie Skrundas kultūras nama, portālam "Delfi" pastāstīja Skrundas novada pašvaldības pārstāvis Didzis Strazdiņš.

Viņš informēja, ka egle ir aptuveni 11 metru augsta. Tā augusi Skrundas novadā.

Eglīte ir rotāta ar elektriskajām virtenēm un dekoratīvajām bumbām, kā arī pašgatavotiem dekoriem.

Visas saistītās izmaksas, neskaitot iepriekšējos gados iegādātos un gatavotos egles dekorus, ir ap 1000 eiro, apgalvoja Strazdiņš.

Eglītes svinīgā iedegšana notikusi 10. decembrī. Tad Rēzeknes Festivāla parkā izvietotajos koka namiņos, kas šogad rotāti piparkūku tematikā, savu vietu ieņēmuši vietējie amatnieki un mājražotāji, bet lielo apmeklētāju pulku līksmi sagaidīja un ar svētkiem apsveica Ziemassvētku vecītis, rūķi un Sniegbaltīte.

Rēzeknes pilsētas domes pārstāvis uzsver, ka parkā jau tradicionāli savā vietā pie strūklakas nostājusies spožo eņģeļu saime, bet par pasākuma galveno notikumu tapa pilsētas centrālās egles iemirdzēšanās.

Šogad eglītes zaļo rotu papildina īpaši gatavoti rotājumi, kuros redzami galvenie pilsētas lepnumi: Latgales Māra, pilskalns, "Zeimuļs", "GORS", Zaļā Sinagoga un citi.

Pozņakovs norāda, ka eglīti rotā tradicionālās Ziemassvētku gaismas virtenes, kas maina krāsu, pielāgojoties eglītes mūzikai.

Kā jau katru gadu, pašvaldība pilsētu izrotā iespējami ļoti krāšņi, bet apdomīgi, portālam "Delfi" uzsver Liepājas būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

"Tas nozīmē, ka izmantojam iepriekšējo gadu iestrādes, tās papildinot vai pamainot vietām un atšķirīgi sagrupējot," stāsta Liepājas būvvaldes māksliniece Agita Ansule.

"Kopējais Ziemassvētku greznumu budžets šoreiz ir apmēram 136 tūkstoši eiro," saka Ansule. Šajā vasarā ir notikuši trīs pašvaldības iepirkumi, lai nodrošinātu Ziemassvētku rotājumus visā pilsētā.

Liepājā lielā egle kopš divtūkstošo gadu sākuma tiek veidota uz metāla karkasa, izmantojot vairākus simtus mazo eglīšu. Tam ir tehnisks, drošības un estētisks pamatojums, uzsver Liepājas būvvaldes speciālisti.

Kad pirms tam pilsētā uzstādīja vienu lielu no meža atvestu egli, bija atgadījumi, kad vējš nolauza zarus vai pat egli apgāza. Šādi atgadījumi svētku laikā rada papildu stresu, izmaksas, drošības riskus, jo pie egles pulcējas bērni. Tāpēc risinājums, kādu jau vismaz 17 gadus izmanto pilsēta, tajā skaitā, veidojot lielo egli no daudzām mazākām, praksē ir sevi attaisnojis, norāda Štāls.

Viņš uzsver, ka par Liepājas pieredzi šajos gados ir interesējušās arī citu pilsētu pašvaldību – Daugavpils, Kuldīgas, Ventspils, Talsu un Palangas – pārstāvji.

Mazās eglītes iegūst, retinot stādaudzētavas sējumus. Mazo eglīšu sagādi risina uzņēmējs, kas ir uzvarējis iepirkuma konkursā. Egļu sagādei var būt arī citas vietas, piemēram, mežu stigas vai grāvmales. Šogad ar to nodarbojas Kristaps Štobis no "Red Concept".

Lielās egles uzstādīšana katru gadu notiek saskaņā ar iepirkuma konkursa rezultātiem. Pēc tam ar uzņēmēju pašvaldība (šajā gadījumā - Būvvalde) slēdz līgumu.

Pagājušajā gadā pilsētas centrā varēja skatīt pēc jaunas koncepcijas izgatavotus Ziemassvētku elementus. Atjauninātie rotājumi pilsētā ienesa pasaku noskaņas – tā bija grāmata, lukturīši, kustīgi tēli pie Liepājas Universitātes.

Šogad lukturīši izvietoti vēl plašākā teritorijā, ne tikai centrā. Tie rotā kokus dažādās pilsētas vietās, kā arī Tramvaja tiltu. Atsvaidzināti arī rūķi makšķernieki uz Jaunā tilta.

Taču šogad rotājumos parādījies arī jauns motīvs – laiks, ko atgādinās pulksteņi. Pulksteņi atrodas gan Rožu laukumā, gan eglē pie koncertzāles "Lielais dzintars". Pie Liepājas Latviešu biedrības nama novietots jauns slīdkalniņš pulksteņa ietvarā un mazāki, bērniem kāpaļājami tiltiņi lukturu ietvarā, izveidots lukturu ceļš.

Šogad citā vietā uz izklaidēm aicina Piparkūku pilsētiņa, ko bērni un vecāki ir iecienījuši un aizvien grib redzēt. Tā atrodas laukumā starp Zāļu un Stendera ielu, iepretim kafejnīcai "Vecais Vikings". Turklāt kafejnīcas īpašnieks ir laipni piedāvājis bērnu rotaļāšanos papildināt ar Ziemassvētku mūziku.

Eņģeļi pirmoreiz rotā Kalpaka tiltu, Ģenerāļa Baloža ielu un Liepājas Reģionālo slimnīcu. Vēl citi rotājumi izvietoti vai arī tiks izvietoti pie baznīcām (lukturi koku zaros) Ganību un Ādu ielas krustojumā, Klaipēdas un K. Uliha ielas stūrī, Ventas un Klaipēdas ielas stūrī, 1905. gada un Brīvības ielas krustojumā, Raiņa ielā pie pārbrauktuves, Šķēdes, M. Ķempes, Pulvera ielā un pie enkura – pie pilsētas austrumu robežas.

Pilsētā bez galvenās egles Rožu laukumā, kas tika atklāta 3. decembrī, egles uzstādītas arī Karostā, Ģenerāļa Baloža ielā, un pirmo gadu egle slejas arī Annas tirgus laukumā Jaunliepājā. Pie koncertzāles "Lielais dzintars" novietots dekoratīvs objekts – egles skulptūra.

Arī Ziemassvētku tramvajs jau ripo pa Liepāju. Tā dizainu latvju rakstos veidojis uzņēmums "Reklāmas apgāds".

Centrālais rotājums – lielā pasaku grāmata "Alise Brīnumzemē" – atrodas Liepājas Universitātes priekšā. Pasaku grāmatā var satikt vairāk tēlus nekā tas bija iespējams pērn. Interesentiem šeit ir iespēja gan nofotografēties, gan apsēsties lielajā vecmāmiņas krēslā un noklausīties Ziemassvētku dziesmiņu vai pasakas audio ierakstu.

Vēl tiek gatavots greznotās pilsētas apskates maršruta buklets, kas būs pieejams tūristiem un citiem interesentiem, kuri gribēs redzēt rotāto Liepāju, informē Štāls. Domājams, ka Ziemassvētku rotājumus pilsēta turēs līdz februārim vai līdz tā beigām – tas būs atkarīgs arī no tā, cik žēlīgas pret tiem būs vēja brāzmas, norāda Liepājas Būvvaldes speciālisti.

Auces novadā galvenā egle atrodas Auces pilsētas centrālajā laukumā, kā arī katrā no pieciem pagastiem ir pa eglītei un pie pašvaldības iestādēm, portālam "Delfi" pastāstīja Auces novada pašvaldības pārstāve Gita Šēfere-Šteinberga.

Viņa norādīja, ka "tās tiek iegādātas no AS "Latvijas Valsts meži", savukārt rotātas tiek ar gaismiņu virtenēm, lai īpašu noskaņu radītu tieši vakarā, iededzot sirdīs baltu ceļu svētkiem".

Auces novada pašvaldības pārstāve apgalvo, ka iepriekšējos gados finansiālās izmaksas nepārsniedz 200 eiro par visām novada eglītēm.

"Eglīte mums ir vairāk nekā piecus metrus gara, no vietējiem mežiem," portālam "Delfi" sacīja Līgatnes novada domes izpilddirektors Egils Kurpnieks.

Viņš pastāstīja, ka tā dekorēta ar vairākām LED krāsaino un citu lampiņu virtenēm, kas izmaksājušas 340 eiro. Savukārt eglītes bumbas maksājušas 110 eiro.

Eglītes uzstādīšana, darbs, pacēlājs, elektrības pievilkšana izmaksāja vēl vismaz 100 eiro. Kopumā vidēji eglītes izmaksas sasniegušas aptuveni 550 eiro.

"Mums šogad divas vienlīdzīgas egles Līgatnē un Augšlīgatnē, kā arī izrotātas divas dabīgās egles Vidzemes šosejas malā, līdz ar to finansiālās izmaksas ir aptuveni sadalītas," skaidro Līgatnes novada domes izpilddirektors.

"Rīgas pašvaldība šogad nodrošināja vairāku desmitu dažāda izmēra egļu piegādi un uzstādīšanu pilsētā. Izmaksas tika noteiktas kopējā iepirkuma konkursā, tāpēc atsevišķām eglēm izmaksas netika rēķinātas," portālu "Delfi" informēja Rīgas domes (RD) pārstāvis Mārtiņš Vilemsons.

Trīs galvenās egles – Doma laukumā, Rātslaukumā un 11. novembra krastmalā – ir aptuveni 40 gadu vecas, 14-16 metru augstas un tika izvēlētas SIA "Rīgas meži" pārziņā esošajā Tīreļu mežniecībā, uzsver Vilemsons.

Galvenie eglīšu rotājumi ir LED gaismu virtenes, LED gaismu dekori un dekoratīvās bumbas.

Viņš norāda, ka RD Izglītības, kultūras un sporta departaments (IKSD) bija izsludinājis iepirkuma konkursu par Ziemassvētku egļu nodrošinājumu pilsētas svētku noformējuma realizēšanas laikā, kurā uzvarēja SIA "NTI Partnership".

Uzņēmumam par 13 345 eiro bez PVN bija jānodrošina 56 Ziemassvētku egļu izvietošanu 28 vietās un iestādēs – ne tikai centrā, bet arī dažādās apkaimēs, piemēram, Ziemeļblāzmā, pie Degalava ielas kalna, Barona un Elizabetes ielas stūrī pie Leļļu teātra, pie Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas.

Tāpat IKSD bija izsludinājis iepirkumus par Ziemassvētku noformējuma komplekta nodrošinājumu eglēm Rātslaukumā un 11. Novembra krastmalā Ziemassvētku un Jaungada pilsētas svētku noformējuma īstenošanā. RD pārstāvis apgalvo, ka abos uzvarēja SIA "Studio Des Fetes Latvija", kas Rātslaukuma egli rotāja par 8262 eiro, bet 11. Novembra krastmalas egli - par 9915 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Par 14 no minētajām eglēm bija izsludināts atsevišķs iepirkums, kurā paredzēta Ziemassvētku egļu māksliniecisko noformējumu veidošana Ziemassvētku un Jaungada pilsētas svētku noformējuma īstenošanā. Tajā uzvarēja uzņēmums SIA "Dementy", kas apņēmās nodrošināt 14 Ziemassvētku egļu un to mākslinieciskā noformējuma uzstādīšanu, mākslinieciskā noformējuma uzturēšanu, kā arī demontāžu par 12 389 eiro bez PVN.

"218 – no tik daudzām mazām eglītēm šogad veidota lielā Talsu pilsētas Ziemassvētku egle," portālu "Delfi" informēja Talsu novada pašvaldības Komunikācijas speciāliste Inita Fedko, kura uzsvēra, ka tas ir līdz šim nebijis risinājums, ko Talsu pilsētas pārvalde ieviesusi. Tas aizgūts no Latvijas lielākajām pilsētām.

"Talsus svētkos gaida arī citi rotājumi – gan iepriekšējos gados iegādāti, gan pavisam jauni – atliek vien turēt acis un sirdi plaši atvērtas!" mudina Fedko.

"Vērtējot, kā citās pilsētās tiek uzstādītas Ziemassvētku egles, radās ideja, ka arī Talsu pilsētas lielajai eglei jāsastāv no daudziem maziem kociņiem. Viena lielā egle, ko līdz šim katru gadu uzstādījām, mežā ir augusi vismaz 40–50 gadus; tās nociršana tomēr dabai ir ievērojams zaudējums. Savukārt mazās eglītes netiek ņemtas no meža audzēm, bet gan no vietām, kur, piemēram, tīra grāvjus un ceļmalas vai no lauksaimniecības zemēm, kur tās tāpat nozāģētu. Turklāt tagad Ziemassvētku eglīti varam izveidot, cik kuplu vēlamies," jaunās svētku egles priekšrocības ieskicēja Talsu pilsētas pārvaldes vadītājs Ģirts Kalnbirze.

Metāla rāmis ar speciālajiem stiprinājumiem izgatavots vietējā uzņēmumā SIA "Latserviss", tā izmaksas sastādīja aptuveni 2500 eiro. Ja iesākumā bija paredzēts metāla konstrukcijas paraugu pārņemt no Liepājas pašvaldības, tika noskaidrots, ka tas ir ne tikai ļoti smagnējs, bet arī dārgs – ap 8000 eiro. "Risinājumu pārņēmām no Ventspils pilsētas, tādējādi konstrukcija ir vieglāka un arī ērtāk uzstādāma, un pārvadājama. Konstrukciju, kas sastāv no septiņiem posmiem, ir iespējams izmantot arī citām vajadzībām, piemēram, karogu stiprināšanai un arī reklāmas plakātu izvietošanai," teica Kalnbirze. Viņš uzsver, ka rāmja izgatavošanas izdevumi ir vienreizējs ieguldījums, kas pēc tam kalpos gadus desmit. "Arī egles uzstādīšana neprasīs vairāk finansējuma par citiem gadiem, jo nav nepieciešams nomāt speciālās tehnikas vienības, kas lielo koku izvestu no meža un nogādātu līdz uzstādīšanas vietai," atklāja pilsētas saimnieks.

Talsu pilsētas Ziemassvētku egle šogad ir veidota no 218 eglītēm, un tā ir astoņus līdz deviņus metrus augsta. Konstrukcija ir nodrošināta pret vēja brāzmām, tā ir atbilstoši apstrādāta, lai tai nekaitētu arī meteoroloģiskie laika apstākļi. Egles rotājumu darināšanā tika iesaistīti arī Talsu novada mākslas skolas bērni, portālam "Delfi" norādīja Fedko.

Gatavojoties Ziemassvētkiem, Talsu pilsētā tiks uzstādīti arī jauni rotājumi. Pie svētku rotājumu koncepcijas Talsu novada māksliniece Ildze Ose un ainavu arhitekte Zanda Bitmane darbu sākusi jau vasarā.

Šogad ar gaismas elementiem pie laternām tiks izgaismots vairāk pilsētas ielu – arī Celtnieku iela, Brīvības iela un Laidzes iela, sacīja Talsu novada pašvaldības pārstāve. Fabrikas ielu jau kopš Lāčplēša dienas rotā dekori Ausekļa formā. "Iepriekšējā gadā iegādātos egles rotājumus izmantosim virteņu izveidei, tādējādi, ja pagājušajā gadā Lielajā ielā bija četras gaismu virtenes, šogad – jau astoņas. Bērnu pilsētiņu Pilsētas laukumā kuplinās papildu mājiņas, tāpat pilsētā tiks uzstādīts bērnu pilsētiņas mazā formāta makets, savukārt pie Talsu novada administratīvā centra mirdz jauns vizuālais elements – vēl nebijušas gaismas kastes," Kalnbirze atklāja nedaudz no pilsētas rotājumu koncepcijas, uzsverot, ka lielais adventes vainags šajā reizē atgriezies tā iepriekšējā vietā – pie Talsu tautas nama.

"Preiļu galvenā egle ir atceļojusi no Viktora Bužinova meža, kas atrodas Preiļu novada Pelēču pagastā," portālam "Delfi" pastāstīja Preiļu novada domes mājas lapas satura redaktore Ilona Vilcāne.

Viņa uzsvēra, ka tā bijusi meža saimnieka dāvana pilsētas iedzīvotājiem un viesiem.

Tās augstums ir 14 metri. Vilcāne norādīja, ka izrotāta ir ne tikai egle, bet arī laukums, un kopā ar egli svinīgajā pasākumā tika iedegtas arī lielākas un mazākas sniegpārsliņas, kuru autore ir vietējā noformētāja Lidija Ceriņa.

"Mazsalacas pilsētas egle ir aptuveni sešus metrus augsta, bet tai apkārt izveidots egļu skuju vainags," portālu "Delfi" informēja Mazsalacas novada pašvaldības pārstāve Anete Gluha.

Viņa norādīja, ka aptuvenās eglītes izmaksas 350 eiro. Eglīte izdaiļota ar baltas krāsas lampiņām un tajā iekārti auseklīši, kas veidoti no sarkanas krāsas lampiņām.

Eglīte ir nākusi no vietējā mežā Ramatas pagastā, sacīja Mazsalacas novada pašvaldības pārstāve.

"Egle ir aptuveni 10 metrus gara un tika iestādīta Baumaņu Kārļa laukumā pirms vairāk kā 10 gadiem," portālam "Delfi" pastāstīja Limbažu novada pašvaldības pārstāve.

Šajā gadā Limbažu eglītes rotājumi - lampiņu virtenes un citi dekori - papildināti par 3000 eiro.

Rotājumu izgatavošanā piedalījušies Limbažu mākslas skolas audzēkņi un Rīgas Valsts tehnikuma Limbažu struktūrvienība. Viņi no koka izgriezuši rotājumus, kurus mākslas skolas audzēkņi pēc tam izkrāsoja.

"Limbažu novada simbols ir kamols, tadēļ daudzviet pilsētā rotājumi veidoti ņemot vērā šo formu," skaidroja Limbažu novada pašvaldības pārstāve.

Viļakas novada galvenā egle mērojusi ceļu no Viļakas novada Žīguru pagasta mežiem, no kurienes katru gadu egles piegādā SIA "Žīguru MRS"," portālu "Delfi" informēja Viļakas novada domes pārstāve Rūta Cibule.

Egli rotā tradicionālie rotājumi - lampiņu virtenes un bumbas, tā ir izdaiļota ar 23 LED silti baltām lampiņu virtenēm un 170 lielām eglīšu bumbām.

Egles aptuvenais augstums ir 6 metri, aptuvenās izmaksas ir 754 eiro, sacīja Cibule.

"Jūrmalas pilsētas centrālā egle atrodas Dubultu laukumā. Tā ir 15 metrus augsta un šogad egles noformējums izmaksājis 1600 eiro," portālam "Delfi" pastāstīja Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Zane Leite.

Viņa norādīja, ka egle iedegta novembra beigās Pirmajā adventē ar svētku koncertiem, tirdziņu un radošajām darbnīcu.

Kopumā Jūrmalas pašvaldība pilsētā uzstādījusi piecas egles – Priedainē pie iebraukšanas pilsētā, Dubultu laukumā, pie Jūrmalas Mākslas skolas un Horna dārzā pie Jūrmalas Kultūras centra.

Egle Priedainē veidota kā konstrukcija no mazām eglītēm, pārējās egles iegādātas gatavas, un ir septiņus līdz astoņus metrus augstas, sacīja Leite.

"Arī šogad, lai saudzētu dabu un lielos kokus, Siguldas novada pašvaldība iepirka 40 maza auguma eglītes, kas veido pilsētas lielo egli, " portālu "Delfi" informēja Siguldas novada domes pārstāve Ginta Zīverte, kura norādīja, ka eglītes atceļojušas no Kurzemes.

Siguldas novada galvenā egle uzstādīta Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā, kur Ziemassvētku sagaidīšanas laikā norisinās pasākumu cikls "Satiksimies Ziemassvētkos!". Pasākuma cikla ietvaros ikvienam ir iespēja dzirdēt skanīgāko Siguldas amatiermākslas kolektīvu koncertus, baudīt Latvijā pazīstamu mūziķu priekšnesumus, piedalīties radošās nodarbēs un baudīt Ziemassvētku kārumus, atzīmē Zīverte.

Viņa norāda, ka šogad galvenās egles gaismas rotu veido dažādu toņu, spilgtumu un izmēru gaismiņas baltā un oranžā krāsā. Kopumā eglīti rotā 2040 metrus garas virtenes ar apmēram 12 000 diožu gaismiņām. Noformējumu papildina vairāk nekā 500 dažādu lielumu baltas bumbas.

"Smiltenes galvenā Ziemassvētku rota tika iedegta 4.decembrī - Otrajā Adventē," portālu "Delfi" informēja Smiltenes novada domes pārstāve Marita Mūze.

Viņa norādīja, ka aptuveni desmit metrus lielā egle atceļojusi no Raunas pagasta SIA "Lidums Mezš" īpašuma. "Īpašs paldies Armandam Znotiņam par šo dāvanu Smiltenes pilsētai," uzsvēra Mūze.

Egles izgaismošanai un rotāšanai tradicionāli izmantotas lampiņas auksti baltos, dzeltenos un zilos toņos.

"Svētku laukumu pie Līvānu kultūras centra rotā dabiski augoša, 14 metrus augsta baltegle. Egles rotāšanai šogad iegādātas 400 jaunas spuldzītes, kas izmaksāja nedaudz vairāk kā 1000 eiro," portālu "Delfi" informēja
Līvānu novada domes pārstāve Indra Upeniece.

Viņa norādīja, ka papildus tam pie kultūras centra darbojas Ziemassvētku strūklaka - metāla konstrukcija ar gaismas tuneļiem, kas tapusi, pateicoties pašvaldības un uzņēmumu veiksmīgai sadarbībai. Arī Ziemassvētku strūklakas izmaksas ir 1000 eiro.

"Vēl viena tradīcija Līvānos ir netradicionāli rotātā Ziemassvētku egle Latgales mākslas un amatniecības centrā. Sadarbībā ar atsaucīgiem Līvānu novada iedzīvotājiem, katru gadu, sākot ar 2006. gadu, egle tiek rotāta ar dažādiem amatnieku darinājumiem," skaidroja Līvānu novada domes pārstāve.

Tā ir tikusi greznota ar garāko tautisko jostu Latvijā; 23 adītāju 138 pāriem rakstainu cimdu, 300 tamborētām un adītām sniegpārsliņām; salmu puzuriem, 155 pāriem adītu un rakstainu zeķu, piparkūkām, 300 paštaisītiem apsveikumiem, 98 pašdarinātām cepurēm, kā arī 500 māla zvaniņiem.

"Šogad egli rotā stikla sniegpārsliņas, ko no septembra līdz decembrim veidojuši radošo darbnīcu dalībnieki stikla mākslinieces Ingas Salmiņas vadībā," Upeniece.