Luksusa auto zagļu shēma: kā policija atklāja organizēto grupējumu  (31)

Priednieks stāsta, ka 2014. gadā tika konstatēts, ka Latvijā tiek komplektēti vilcienu sastāvi, lai izvestu no valsts automašīnas, tostarp zagtas, proti, starp legālajām mašīnām vagonos noziedznieki bija salikuši zagtās, viltojot izcelsmes un pavaddokumentus. Viņi iesniedza šo dokumentu paku muitā, un muitnieki auto atmuitoja un deva atļauju izvest no Latvijas.

Šajā lietā 2015. gadā iesaistījās policija. Tagad, 2016. gada nogalē, apvienojot četras epizodes, četrus kriminālprocesus, lieta aizsūtīta prokuratūrai kriminālvajāšanai. Trim personām – 1946., 1981. un 1969. gadā dzimušiem vīriešiem, jau ir uzrādītas apsūdzības. Priednieks atklāj, ka viņi paši bijuši gan šīs shēmas organizatori, gan izpildītāji.

"Dārgā gala" automašīnas zagtas Latvijā, Vācijā, Čehijā un Polijā. Policijai izdevies pārtvert kopumā 20 automašīnas – luksusa klases "Audi", 'Mercedes Benz", BMW, "Lexus" un citas. Automašīnas bija plānots nogādāt Tadžikistānā. Priednieks saka, ka no turienes automašīnas noteikti pārdotas tālāk gan šajā valstī, gan uz kaimiņvalstīm.

"Es pieļauju, ka viņiem nav saistošas ES meklējumā esošās mašīnas un viņi varēja ar tiem pašiem numuriem likt uzskaitē un braukāt tur tik ilgi, kamēr viņi nenonāk līdz ES valstīm, kur attiecīgie dienesti, pārbaudot šo mašīnu, konstatē, ka mašīna ir zagta," atzīst Priednieks.

Viņš gan atzīmē, ka ir grūti aplēst, kādu automašīnu daudzumu noziedzniekiem ir izdevies izvest uz Tadžikistānu, bet uzsver, ka no 2015. gada, kamēr tika vākti visi nepieciešamie pierādījumi kriminālprocesā un vēl nebija pierādīta vaina, policija diezgan pamatīgi sekojusi tam, kas notiek pa dzelzceļu un citiem zināmajiem autozagļu ceļiem. Visas automašīnas, kas identificētas kā zagtas, arī tikušas izņemtas.

"Varbūt kādā citā veidā tika izvests, bet pa dzelzceļu nē," atzīst Priednieks. Viņš skaidro, ka ir problēma ar šādām kravām no citām valstīm, kad Latvija tiek izmantota kā tranzīta valsts – krava tiek komplektēta citā vietā, piemēram, Lietuvā. Šogad gan muita vismaz divus šādus gadījumus, kad vagonos bijušas zagtas mašīnas, ir atklājusi.

Latvijā šādi vagoni vairs netiek komplektēti, uzsver Priednieks.

Viņš papildina, ka, pamatojoties uz policijas līdz šim atklātajiem faktiem, tagad tiek veikta arī tālāka izmeklēšana. Tajā uzmanības lokā ir personas, kas nodarbojas ar šo mašīnu zādzībām, un caur šīm personām policija nonāk pie realizētājiem. Šajā situācijā "tas ir starptautiskās sadarbības līmenī". "Darbs jau ir veikts, bet par kādiem rezultātiem runāt ir pāragri," norāda Priednieks.

Viņš akcentē, ka darbs notiek, un laiku pa laikam jau arī tiek aizturētas šādas starptautiskas grupas, kurās "ir gan lietuvieši, gan latvieši, gan šad tad arī kāds igaunis". Viņš norāda, ka katrā valstī ir savs Krimināllikums un tā ietvaros šīs aizturētās personas arī tiek sodītas. Ja personas tiek aizturētas par auto zādzībām, tad par to arī tiek notiesātas.

Priednieks teic, ka viņam nav zināms, cik bieži un cik ilgu brīvības atņemšanas sodu tiesa vainīgajām personām piespriež. Piemēram, Igaunijā, ja notvertais nav Igaunijas iedzīvotājs, tad par mašīnas zādzību viņam var piespriest cietumsodu uz gadu. Ja klāt vēl nāk pants par zādzību organizētā grupā un lielā apmērā, tad sods ir bargāks. "Arī mums dažādi gadās – lielāki vai mazāki sodi tiek piespriesti," saka Priednieks.

Viņš atzīst, ka nav pētījis, cik bieži tie, kas par auto zādzību notverti un notiesāti, pēc soda izciešanas atgriežas pie vecā rūpala. "Šad tad gadās, ka cilvēks izcieš sodu un atkal ķeras pie vecās lietas. Ja noziedzīgā pasaulē cilvēkam ir amats auto zaglis, tad tas paliek. Tad ar to amatu viņš arī pelna sev iztikai," saka policijas pārstāvis.

Viņš saka, ka auto zādzība mūsdienās ir "diezgan sarežģīts pasākums" – mūsdienīgas mašīnas vairs nevar nozagt ar skrūvgrieža palīdzību. "Tagad tiem žuļikiem, zagļiem, ir pieejamas dažādas elektroniskās ierīces ar sarežģītām datorprogrammām, kur viņi var noskenēt atslēgu un iedarbināt auto," saka Priednieks.

"Cik strauji iet autorūpniecība uz priekšu, tik strauji arī auto zagļu aprīkojums," rezumē policijas pārstāvis.

Jau vēstīts, ka policija lietā par ES zagtu auto izvešanu caur Latviju uz Tadžikistānu lūdza sākt kriminālvajāšanu pret trīs personām – 1946. un 1981.gadā dzimuši vīrieši pie atbildības saukti pēc Krimināllikuma 275. panta otrās daļas par dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošanu un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšanu un izmantošanu, ja tas darīts mantkārīgā nolūkā vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja tās radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm.

Par šādu pārkāpumu personas var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu un laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Tāpat abi vīrieši un vēl viens – 1969. gadā dzimis vīrietis – tiek turēti aizdomās pēc Krimināllikuma 314. panta trešās daļas par noziedzīgā kārtā iegūtas mantas iegādāšanos un realizēšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa.

Par šādu nodarījumu personas var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.