Latvijas un Krievijas attiecībām īpaši labvēlīgs posms bija pēc bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītes Maskavā, taču tagad tās ir pasliktinājušās, tomēr jācer, ka drīzumā tās būs iespējams uzlabot un atgriezties pie labas sadarbības, tā trešdien preses konferencē sacīja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.
Pašreizējais Krievijas vēstnieks žurnālistiem atgādināja par Eiropas Savienības (ES) piekopto politiku, kurā iesaistīta arī Latvija, piebilstot, ka nepieciešams uzlabot abu valstu attiecības, neskatoties uz dažādiem šķēršļiem. Vēstnieka ieskatā tam būtu nepieciešams "diplomātisks ceļš".
Turpinot par Latvijas un Krievijas attiecībām, Vešņakovs neslēpa gandarījumu par savulaik notikušo Zatlera vizīti Maskavā. Pēc tās izdevies ievērojami uzlabot abu valstu attiecības, tostarp ekonomikas jomā, klāstīja vēstnieks. Viņš gan atzina, ka attiecību pasliktināšanās galvenokārt norisinājusies 2014.–2015. gadā.
"Ceru, ka mūsu attiecības uzlabosies. Mums ar Latviju nevajag strīdēties. Domāju, ka jūs tam piekritīsiet," izteicās vēstnieks.
Viņš gan norādīja uz vairākiem darbiem, kur "jāpieliek punkti". Tostarp vēstnieks minēja Latvijas un Krievijas valsts robežas demarkācijas darbus, paužot cerību, ka drīz tam tiks pielikts juridisks punkts. Vešņakovs pieminēja arī Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisiju, kurai esot bijis labs potenciāls, taču darbs esot apstājies.
Visbeidzot Vešņkaovs arī sacīja, ka "viena valsts nevar atrisināt visus jautājumus", mudinot sabiedrotos aktīvāk iesaistīties dažādu jautājumu risināšanā.
Jau vēstīts, ka Vešņakovs iepriekš pauda viedokli, ka pie Latvijas un Krievijas attiecību sabojāšanās vainojama Latvija.
Vērtējot vēstnieka amatā Latvijā pavadīto laiku, Vešņakovs uzsvēra, ka bija izdevies paveikt vairākas lietas, kas veicinājušas ne tikai Latvijas un Krievijas savstarpējās attiecības, bet arī Latvijas ekonomisko izaugsmi.
Viņaprāt, darbības laikā pozitīvās attiecības starp abām valstīm noturēt nebija izdevies un "tagad izdzīvojam ne tuvu tās labākās attiecības, kādas mums vēsturiski bijušas".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
