Sestdien, 17. decembrī, dodoties piemērīt apģērbu lielveikalā "Maxima" Rīgā, Slokas ielā, pircēja Jolanta virs pielaikošanas kabīnes pamanīja kameru. "Veikals nerūpējas par pircēju intimitātes robežu," sašutusi ir Jolanta. Datu valsts inspekcijā pauž, ka kameru izvietošana apģērbu pielaikošanas telpās nav pieļaujama.
Jolanta stāsta, ka lielveikals atrodas netālu no viņas mājām, tādēļ viņa nolēma apģērbu iegādāties tur. Ieejot pielaikošanas kabīnē ar pāris apģērba gabaliem, viņa palūkojās augšup, vai netiek novērota. "Protams, ka kāds redzēs, ko es velku vai novelku kabīnē. Kamera ir patiešām "neuzkrītoši" ierīkota," ironizē Jolanta.
Viņa nekavējoties devās pie veikala informācijas centra un prasīja atļauju apģērbu pielaikot mājās. Darbinieki sievietei to ļāvuši, taču ar noteikumu, ka samainīt varēs vienīgi izmēru, nevis modeli. Pārdevējas Jolantai arī skaidrojušas, ka kameras ir nevis iekšā, bet virs kabīnēm, kurām caurspīdīgs jumts. Tāpēc redzams esot tikai pircēja siluets.
"Paldies! Es nevēlos, lai kāds skatās, kā mēru krūšturi vai bikses. Nevaru būt pārliecināta, ka apsargi redz tikai manu siluetu, jo ierakstu man neviens nav rādījis," teic Jolanta.
SIA "Maxima Latvija" pārstāve Zane Udrase informē, ka visos lielveikala ķēdes veikalos, kur ir pielaikošanas kabīnes, virs tām izvietotas kameras. "Skatoties video novērošanas kameras, apsargi redz tikai ēnas," apgalvo Udrase.
Udrase arī pauž, ka par videonovērošanu veikalā klientus brīdina pie ieejas durvīm izvietota uzlīme. Līdz šim sūdzības par videonovērošanu uzņēmums nav saņēmis.
"Atvainojamies, ja konkrētajai klientei videonovērošana radījusi neērtības, taču tas tiek darīts klientu drošības labad," skaidro uzņēmuma pārstāve.
Savukārt uzņēmumā "Rimi Latvija" stāsta, ka pircēju filmēšana pielaikošanas kabīnēs veikalu tīklā nenotiek un nav pieļaujama. "Šāda rīcība nav ētiska un pārkāpj personu tiesības uz privātumu," skaidro "Rimi Latvija" komunikācijas speciāliste Inga Bite.
Datu valsts inspekcijā norāda, ka klienta privātās dzīves neaizskaramību, kā arī fiziskās personas datu apstrādi garantē Fizisko personas datu aizsardzības likums.
"Jāņem vērā, ka vietās, kur fiziskās personas sagaida īpaši augstu privātuma aizsardzību, piemēram, apģērbu pielaikošanas telpās veikalos, videonovērošanas veikšana nav pieļaujama," teic Datu valsts inspekcijas Pirmās uzraudzības daļas vadītājs Jānis Kāršenieks.
Inspekcijā informē, ka pircējiem, kuri uzskata, ka pārkāptas viņu tiesības uz privātumu, vispirms jāvēršas pie konkrētā pārziņa, proti, personas, kura veic datu apstrādi, ar sūdzību vai iesniegumu. Ja pārzinis nesniedz atbildi vai nenovērš nelikumīgu datu apstrādi, pircējs var vērsties Datu valsts inspekcijā.
Datu valsts inspekcija arī informē, ka atbilstoši savai kompetencei veiks nepieciešamās darbības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!