NBS izpletņlēcēja Stradiņa nāve Daugavā: AT samazina bērniem maksājamo atlīdzību  (115)

Jau vēstīts, ka 2006.gada 15.maijā neveiksmīga lēciena laikā ar izpletņiem Daugavā pie Rīgas Eksporta ostas iekrita četri NBS Speciālo uzdevumu vienības (SUV) karavīri, no kuriem divi – Stradiņš un Mārtiņš Arājs, gāja bojā, bet divi tika izglābti. Vēl viens kareivis iekārās celtnī Andrejsalas ostā. Lēcieni notika no 600 metru augstuma.

Sākotnēji ar prasību tiesā vērsās Stradiņa māte Velda Poriete. Tiesa no valsts piedzina 20 000 latus ( 28 457 eiro), un šis spriedums stājies spēkā. Ar prasībām tiesā vērsās arī trīs viņa bērni.

Apelācijas instances tiesa 2013.gada 26.novembrī bija daļēji apmierinājusi apmācību laikā bojāgājušā izpletņlēcēja bērnu prasību un no Latvijas valsts AM personā piedzinusi 20 000 latu morālā kaitējuma atlīdzību par labu katram no bērniem, bet kopā 60 000 latu jeb 85 372 eiro. Šis spriedums tika pārsūdzēts.

Kā portālu "Delfi" informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, AT trešdien grozīja iepriekšminēto spriedumu daļā par prasības apmēru un noteica, ka par labu prasītājiem piedzenams atlīdzinājums par morālo kaitējumu – 20 000 latu jeb 28 457,55 eiro, sadalot šo summu vienādās daļās starp visiem trim prasītājiem. Proti, par labu katram no prasītājam piedzenami 9 485,85 eiro.

AT spriedums nav pārsūdzams.

Kataja papildināja, ka AT spriedumā norādījusi: jautājumu par atlīdzinājuma maksimālo apmēru Civillietu departaments paplašinātā sastāvā vērtējis arī 2013.gada 8.maija spriedumā citā lietā un atzinis, ka par morālo kaitējumu tiek noteikta viena atlīdzinājuma summa ģimenei par konstatēto pārkāpuma faktu, nevis tā tiek izmaksāta vairākkārtīgi dažādiem ģimenes locekļiem. Civillietu departaments nesaskata pamatu atkāpties no judikatūrā nostiprinātajām atziņām par minētās tiesību normas iztulkojumu.

AT pārstāve papildināja, ka visi trīs prasītāji vērsās tiesā ar prasību pret Latviju AM un NBS personā, lūdzot atzīt par prettiesisku atbildētāja Latvijas Republikas un tās institūciju AM un NBS rīcību, neveicot visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu NBS 2006.gada 15.maija izpletņlēkšanas nodarbību drošību un atbilstību spēkā esošajām tiesību normām, kā rezultātā gāja bojā viņu tēvs.

Prasītāji lūdza piedzīt no atbildētāja par labu prasītājiem morālā kaitējuma atlīdzinājumu 200 000 latu (284 574 eiro) par labu katram no viņiem.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 27.jūnijā prasību apmierināja daļēji. Tiesa atzina par prettiesisku Latvijas Republikas rīcību un no Latvijas valsts AM personā par labu trim prasītājiem piedzina morālā kaitējuma atlīdzinājumu 20 000 latu, sadalot šo summu vienādās daļās starp prasītājiem.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā, AT no valsts AM personā piedzina 20 000 latu morālā kaitējuma atlīdzību par labu katram no bērniem, bet kopā 60 000 latu.

Kā iepriekš vēstīja aģentūra LETA, saistībā ar NBS SUV karavīru Arāja un Stradiņa bojāeju izpletņlēkšanas treniņa laikā tika ierosināta krimināllieta, kas tika nodota izskatīšanai tiesā. Krimināllietā par dienesta nolaidību apsūdzības uzrādītas divām personām – bijušajam SUV komandierim majoram Andrim Bukovskim un izpletņlēkšanas praktisko nodarbību vadītājam Aivaram Maļinovskim.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa 2009.gada 29.septembrī abus apsūdzētos attaisnoja viņiem uzrādītajās apsūdzībās pēc Krimināllikuma (KL) 342.panta par dienesta nolaidību. Tomēr Specializētās vairāku nozaru prokuratūras virsprokurore Sandra Daugaviete vēlāk par šo spriedumu iesniedza apelācijas protestu, lūdzot nolēmumu atcelt un notiesāt abus apsūdzētos. Arī apelācijas instance – Rīgas apgabaltiesa – abus apsūdzētos attaisnoja.

Apgabaltiesas spriedums stājās spēkā 2011.gada 29.martā.

NBS dienesta izmeklēšanas komisijas ziņojumā tika konstatēta 20 amatpersonu vaina, bet par pieļautajām nepilnībām izpletņlēkšanas mācību organizēšanā disciplināri sodīti seši karavīri -– Bukovskis atbrīvots no amata, bet vēl pieci karavīri saņēma rājienu.

Komisijas ziņojumā konstatēts, ka vairāki reglamentējošie dokumenti pildīti formāli, bet pavirši un bezatbildīgi savus tiešos dienesta pienākumus pildījis SUV personāls. Tāpat laikus nebija notikusi meteoroloģiskās informācijas aprite SUV mācību vajadzībām. Nav izvērtēti riska faktori, izpletņlēcēju nodarbības organizējot ūdenstilpes tuvumā.

Dienesta izmeklēšanā konstatēts, ka SUV glābšanas laivā nav bijuši profesionāli un atbilstoši ekipēti glābēji, turklāt izpletņlēkšanas nodarbību personāls nav bijis apgādāts ar adekvātiem sakaru līdzekļiem.

Nepilnīga ekipējuma dēļ bojā gājušie karavīri nebija atbrīvojušies no izpletņiem pirms nolaišanās ūdenī un viņiem nebija piepūstas glābšanas vestes.