Latvijas jauniešiem pietrūkst patriotisma, norāda Vīķe-Freiberga  (300)

"Gados jaunie cilvēki, kuri auguši pasaulē, kur tautas iepriekšējās ciešanas slīd aizvien tālākā pagātnē, visumā jūtas ļoti pašapzinīgi par sevi. Vienīgais, kas viņiem, šķiet, pietrūkst, ir tas, ko manā bērnībā sauca tagad šķietami vecmodīgajā vārdā par patriotisko audzināšanu," viņa atzīst.

Vīķe-Freiberga vērš uzmanību uz teicienu, ka neviens cilvēks nav vientuļa sala un neviena tauta nav vientuļa sala. "Piederība tautai dod kopības, tuvības, emocionāla atbalsta sajūtu, šī kopiena it kā stāv tev aiz muguras, nes un atbalsta. Bet, kā visur dzīvē, jebkurai privilēģijai nāk līdzi pienākumi," viņa min.

Pēc eksprezidentes teiktā, viņas vecāku un viņas paaudzei, trimdas laika bērniem, traumētiem no dzimtenes zaudējuma, patriotisma izjūta bija sevišķi kāpināta: "Mums bija iepotēta vēlēšanās savai tautai dot to, kā tai trūkst, arī atzīšanu no citām pasaulē. Tagad esmu satikusi ļoti daudz spējīgu jauniešu, kas aizbraukuši uz ārzemēm, jo viņu talantiem un zināšanām Latvijā nav bijis pielietojuma – un te neko viņiem nevar pārmest –, bet jautājums ir: vai viņi joprojām jūtas emocionāli saistīti ar Latviju?"

Vīke-Freiberga konstatējusi, ka daži no šiem cilvēkiem jūtas saistīti ar Latviju, viens otrs pat ļoti, taču netrūkst arī noraidītāju. "Un kaut to skaits ir diezgan liels, pārsteidzošā kārtā latvieši svešumā sākuši aktivizēties. Dibina korus un deju kopas, rīko Dziesmu svētkus Īrijā un Vācijā, un, pateicoties sabiedriski darboties ieinteresētiem cilvēkiem, arī plaisa starp veco emigrāciju un jauno ekonomisko, tā dēvēto trešo vilni, ASV un Kanādā ir samazinājusies," viņa klāsta.

Savulaik apspiestai tautai netrūkst ārēju iemeslu, kas tās pašapziņai liek justies apdraudētai, piebilst eksprezidente. "Mans subjektīvais iespaids, ka pašapziņas uzplūdi un atplūdi ik pa trim četriem gadiem nāk it kā ar jaunu vilni," min Vīķe-Freiberga.