Kafejnīcā Rīgas centrā par pavāra palīgu darbā pieņēma Tariku no Irākas. Taču, kā stāsta kafejnīcas īpašnieks, 410 eiro alga Tarikam bijusi par mazu. "Viņš pusstundu bija un tad izdomāja, ka grib lielāku algu, protams, ko mēs nevaram maksāt. Tad viņš apģērbās un aizgāja," stāsta kafejnīcas saimnieks Ivars Upenieks.
Upenieks stāsta, ka darbs Tarikam piedāvāts aiz žēluma, internetā izlasot, ka ar bēgļa pabalstu 139 eiro apmērā viņš nespēj izdzīvot, bet Vācijā saņēmis noraidījumu darba vīzai.
Tarika attieksmi ēdnīcas īpašnieks sauc par necieņu."Protams, ka vilšanās, jo bijām norunājuši. Viņš 100% teica, ka to darīs," norādīja Upenieks. Kafejnīcas saimnieks Tarikā ir tik ļoti vīlies, ka vairs nevienam citam bēglim darbu nepiedāvāšot.
Zināmā mērā vilšanos piedzīvojis arī optikas salona īpašnieks Mārtiņš Kossovičs, kurš darbu devis patvēruma meklētājam no Eritrejas Filmonam. Filmons nostrādāja divus mēnešus, bet decembrī darba attiecības pārtrauca.
"Pateica, ka viņš pieņēmis lēmumu doties no Latvijas projām. Līdz ar to mums darba attiecības vajadzēja izbeigt dažu dienu laikā. Viņš devās uz Vāciju un, kā viņš teica, pēc tam uz Franciju," stāsta Kossovičs.
Salona īpašnieks vērtē – Filmonam no Eritrejas neesot bijis iemesla sūdzēties par algu, jo strādājis ofisa darbu. "Atzīšu, viņā mēs ieguldījām daudz vairāk nekā tādā vidusmēra mūsējā darbiniekā, sākot no darba vides pielāgošanas, apmācībām. Tāpēc bija tāds sarūgtinājums, nolaidās rokas uz pāris dienām," atzina Kossovičs.
NVA vadītāja Evija Simsone stāsta, ka darbu atrod vien retais: "Īpašas pūles pielikām, atradām darbu lielveikalā, kur cilvēks strādāja par palīgstrādnieku. Vēl viena persona tika iekārtota darbā šūšanas cehā, bet diemžēl, iepazīstoties ar darba pienākumiem un darba apstākļiem, persona saprata, ka tas īsti nav viņai pa spēkam."
Sievietēm ir grūtības pierast pie astoņu stundu darba režīma, jo savās izcelsmes valstīs viņas strādājušas nebija vispār. Savukārt patvēruma meklētāji ar augstāko izglītību atsakās strādāt mazkvalificēto darbu, taču strādāt specialitātē liedz nespēja runāt latviski.
"Mēs tomēr mēģinām viņus pārliecināt sākotnēji strādāt vienkāršāku darbu, lai viņi varētu uzturēt sevi šeit un tagad un plānot savu karjeras izaugsmi nākotnē. Protams, viņi uzsver, ka viņi grib iegūt darbu profesijā. Tas diemžēl nav iespējams uzreiz atbraucot, iegūt darbu specialitātē," norādīja NVA projektu vadītāja Antra Jansone.
Tikmēr uzņēmējs Kossovičs, kurš pats pēc savas iniciatīvas pieņēma darbā bēgli, neizprot, kāpēc ne NVA, ne arī bēgļu sociālie mentori nav pat interesējušies par darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
